Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:668065
 
Vērtējums:
Publicēts: 26.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

No optimistiskās puses raugoties, zemeslode no saules nepārtraukti saņem aptuveni 10 000 reižu vairāk nekā cilvēce patlaban patērē. Saules enerģijas plūsma Zemes virzienā ir līdzvērtīga 170 000 000 000 (170 miljardiem) megavatu, kas ir gandrīz per 100 miljoniem reižu vairāk par Latvijas elektrostaciju maksimālo jaudu. Tas ir arī tūkstoš reižu vairāk par pasaulē gada laikā iegūtā fosilā kurināmā enerģijas saturu. Tātad mēs visu laiku peldam milzīgā enerģijas okeānā, ko nemākam labi izmantot.
Līdzās saulei un tās savulaik radītajām fosilajam kurināmajam vērā ņemamu enerģijas daudzumu cilvēcei sniedz atoma enerģija. Uz atomu kodolu dalīšanu balstītās tradicionālās atomelektrostacijas (AES) darbina urāns, kura resursi nav neierobežoti un var izsīkt jau tuvākajos 100 gados. Ir virkne reālistisku iespēju šo laiku pagarināt vairākkārt, attīstot jaunus reaktoru modeļus, degvielas ciklu balstot uz citu radioaktīvo materiālu- tritiju, ko pašlaik plāno darīt Indija. Taču jebkuri kodola dalīšanas procesi rada radioaktīvos atkritumus, kas kaitīgumu pilnībā nezaudēs tūkstošiem gadu, un šī problēma mijiedarbībā ar katastrofisku negadījumu risku nopietni apdraud šāda enerģijas avota nākotni. Tomēr tagad pasaulē pēc ilgstoša apsīkuma varētu būt sācies jauns AES celtniecības bums, jo šim enerģijas avotam ir virkne priekšrocību, salīdzinot ar atjaunojamajiem resursiem, pirmkārt neatkarība no laika apstākļiem. Atomenerģija izmaksā lētāk nekā saules enerģija, taču var būt dārgāka par vēja enerģiju.
Ir cerība kaut kad nākotnē iegūt enerģiju no ūdeņraža kodolu savienošanas kodolsintēzes procesā, par ko cilvēki ir pārliecinājušies, radot ūdeņraža bumbu. To, vai šādi jebkad varēs iegūt enerģiju pietiekami kontrolētos apstākļos par samērīgām izmaksām, neviens droši apgalvot nevar. Taču, ja izdosies, resursu trūkums nebūs problēmas, turklāt šajā procesā rodas krietni mazāk radiācijas.
Ja domājam par patiešām ilgtspējīgu enerģijas ieguvi, vienīgais risinājums, par kura pielietojamību mēs varam būt pilnīgi droši, ir atjaunojamie energoresursi.
Ūdens, vēja un saules staru enerģijas priekšrocība ir tāda, ka tie neizsīks tuvākajos četros miljardos gadu. Lielākais salīdzinošais trūkums- šī enerģija ir ļoti izkliedēta. Līdz šim plašāk izmantojamais atjaunojamais resurss bija krītoša ūdens spēks, jo tas koncentrēts upēs un ir izmantojams augstuma atšķirību dēļ upes tecējumā. Taču iespējas būvēt HES pasaulē ir ierobežotas.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1145953
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties