Manas domas par izrādi "Manu sievu sauc Moriss"

Izrādē piedalās septiņi vīrieši. Tikai viens no viņiem izrādes laikā neuzvilka sieviešu drēbes. Šī izrāde man deva nepieciešamo humora devu piektdienas vakaram. Nedaudz sekla, bet var smieties arī par šādiem jokiem. Dēkas, sānsoļi, mīļākās – tas viss bija neatņemama izrādes sastāvdaļa.
Šajā piektdienas vakarā bija parādījusies milzīga vēlme izsmieties un šī izrāde bija tieši tas, kas vajadzīgs. Lai gan daži joki bija nedaudz sekli, taču vēlamais rezultāts tika sasniegts. Sākumā, grūtākais bija aprast ar to, ka vīrieši bija tērpušies sieviešu drēbēs un viņu tēlojums bija ideāls. Bija nojauta, ka viņi ir trenējušies diennaktīm ilgi, lai tēlojums būtu ideāls. Gurnu šūpošana, lūpu krāsošana un runas veids – viss bija kā sievietei. Izrādes sākums bija nedaudz neskaidrs un nevarēja īsti saprast, par ko būs šī izrāde, taču pēc neilga laika viss kļuva skaidrs. Izrādē arī dziedāja dziesmas. Tas jau nav nekas pārsteidzošs, bet ja dzied vīrieši, kuri ir tērpušies sieviešu drēbēs, manuprāt, par šo faktu vien jau var pasmieties. Atceros, ka starpbrīdī nevarēju vien sagaidīt, kad noskanēs zvans un sāksies 2. cēliens. Bija nepārvarama vēlme uzzināt, kas notiks tālāk. Tā bija kā atkarība, jo zināju, ka turpmākie notikumi būs tikpat smieklīgi, kā tie, kas jau bijuši. Pašā sākumā nesmējos par jokiem, taču vēlāk to vairs nevarēja kontrolēt. Viss 2. cēliens tika pavadīts ar smaidu uz lūpām, jo šie trulie jociņi pirmajā cēlienā bija atstājuši zināmu iespaidu. …