Liels karstums un sausums un to radītās sekas

Ūdens, mūsu zilās planētas dzīvības eleksīrs, pārklāj 70% Zemes. Tikai un vienīgi Klusā okeāna platība ir lielāka par visiem kontinentiem kopumā. Diemžēl 98% no zemeslodes ūdens krājumiem ir sāļais jūras ūdens, ko nevar ne dzert, ne izmantot lauksaimniecībā. Atlikušo 2% saldūdens pietiktu sabiedrības vajadzību apmierināšanai, ja tas būtu vienmērīgi sadalīts pa visu zemeslodi. Bet divas trešdaļas saldūdens ledus formā atrodas šļūdoņos un palos.
Bez ūdens nespēj dzīvot ne augi, ne dzīvnieki. Ūdens trūkst apmēram 80 valstīs, kur dzīvo 40% zemeslodes iedzīvotāju. Ūdens grūtībās ir tie rajoni, kur uz vienu iedzīvotāju gadā ir 1000 litru ūdens jeb tikai 2,74 litri diena.
Vairākums zemju, kas cieš no ūdens trūkuma, atrodas Tuvajos Austrumos. Āfrikā un Centrālāzijā. Reizēm ar ūdens trūkumu saskaras arī Ziemeļķīnā, Rietumindijā un Dienvidindijā, Dienvidamerikas rietumdaļā, ka arī lielā daļā Pakistānas un Meksikas. Tuksnesis gada laikā parņem arī 5-7 miljonus hektāru kultivēto zemju, izplešoties Austrālijā, ASV, Ķīn ā un Dienvidamerikā.
Tuksnesis ir dabiska parādība, kas nav atkarīga no cilvēka, bet zemes kļūšana par tuksnesi ir cilvēku roku darbs. Dabas resursu pārlieku lielā izmantošana, pārspīlētā irigācija un vēlēšanās bez nepieciešamās zemes apstrādāšanas iegūt pēc iespējas vairāk pārtikas ātri pieaugošajam iedzīvotāju skaitam ir faktori, kas veicina auglīgo zemju pārvēršanos tuksnesī. Paradokss ir tajā, ka šeit cilvēks vienlaicīgi ir gan cēlonis, gan upuris.
Sausums ir ilgs laika periods bez nokrišņiem. Parasti sausuma laikā ir ļoti augsta gaisa temperatūra un zems gaisa mitrums, kā rezultātā samazinās mitruma daudzums augsnē, samazinās vai iznīkst raža.…