Mērķis attaisno līdzekļus

Mums katram ir savas vēlmes, līdz ar to agrāk vai vēlāk nākas nospraust konkrētu mērķi, lai tās īstenotu. Ja mērķis ir ļoti nozīmīgs, tad bieži vien mēs izmantojam visus iedomājamākos un neiedomājamākos līdzekļus, lai savu mērķi sasniegtu. Tikai šajā brīdī rodas jautājums – cik godīgi, vai gluži pretēji, negodīgi ir mūsu līdzekļi, lai savu mērķi īstenotu? Es apgalvojumam, mērķis attaisno līdzekļus, vairāk nosliecos nepiekrist, jo maz ir tādu mērķu, kas pieļautu netaisnīgus vai, iespējams, pat kaitējošus līdzekļus apkārtējiem cilvēkiem. Piemēram, diez vai skolēns, kurš nopircis eksāmenu atbildes un izcili nokārtojis eksāmenus, jutīsies gandarītāks par skolēnu, kurš eksāmenam cītīgi mācījies un sasniedzis to pašu rezultātu. Būtībā uzskatu, ka mērķi ir jāprot un jāgrib sasniegt ar godīgiem un saprātīgiem līdzekļiem, citādi zūd mērķa nozīme. Bet, protams, var minēt arī dažus izņēmumus. Pilnībā piekrītu Gundara Mēness teiktajam „ejot uz mērķi, galvenais ir radīt progresu sevī, nevis regresu citos”. Šajā teikumā atspoguļots tas, ka, pirmkārt, ceļā uz mērķi mums sevi jāpilnveido un jācenšas būt godīgiem gan pret sevi, gan citiem un, otrkārt, mūsu mērķa sasniegšanas līdzekļi nekādā gadījumā nedrīkst traucēt vai kaitēt apkārtējiem, taču princips, mērķis attaisno līdzekļus, to neparedz.