Knuts Skujenieks "Sēkla sniegā", dzejas analīze

1. Motīvs
Ilgas, skumjas, raudoša sirds... Mosties ar cerību, ka šodien viss labāk būs, bet nekas nemainās. Cik grūti cilvēkam ir izturēt šīs sāpes, ja viņš zin, ka katrs nākamais rīts būs tikpat moku pilns kā iepriekšējais.
2. Liriskais „es”
Liriskais „es” ir skumju un sāpju pārņemts cilvēks, kurš mostas ar cerību, ka viss mainīsies, būs labāk, bet šī cerība pazūd tik strauji kā bezdelīga debesīs , un atkal nākamais rīts pienāk tāds pats kā iepriekšējais. …