Livonijas Indriķa hronikas analīze

Baznīcu tiesības
Tomēr bīskaps, piekāpdamies līvu neatlaidīgajiem lūgumiem, bet īpaši uzklausīdams krustnešu un visas tautas vēlmi, piekrita līvu prasībai un pieņēma viņus atkal par saviem dēliem, piešķīra viņiem mieru un apstiprināja viņu solījumu būt turpmāk uzticīgiem un ik gadu maksāt desmito tiesu. [182.lpp., XVI nodaļa, Ceturtā grāmata]
Priesterim Alobrandam tika uzlikts uzklausīt kā garīgas,tā civillietas.Viņam uzlikto amatu viņš godīgi izpildīja-zagšanu un laupīšanu apturēja,netaisnīgi atņemto atdeva atpakaļ,rādīja lībiešiem taisnīgas dzīvošanas ceļu.(57.lpp)

„Dabūjis atļauju no Polockas kņaza Vladimira, kam līvi, kuri vēl bija pagāni, maksāja meslus, un reizē arī saņēmis no viņa dāvanas, minētais priesteris drosmīgi stājās pie Dievam tīkamā darba, sludinādams līviem un uzceldams baznīcu Ikšķiles ciemā.”(49lpp)
„Tāpat viņš pie Daugavas ietekas uzcēla cisterciešu klosteri, kuru nosauca par Daugavgrīvu jeb Svēta Nikolaja kalnu. Šim klosterim viņš par abatu iesvētīja savu līdzgaitnieku evaņģēlija sludināšanā - Turaidas brāli Teoderihu.”(63lpp)

…