Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Tukuma rajonā un to apsaimniekošanas problēmas

Dabas aizsardzībai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma, it īpaši pēdējos desmit gados, kad sabiedrība ir kļuvusi informētāka un izglītotāka šajā jomā. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pieņemti vairāki likumi un no tiem izrietoši normatīvie akti, kuros ir plaši un konkrēti izklāstītas sabiedrības un valsts prasības attiecībā pret dabas vērtību saglabāšanu un aizsardzību, apsaimniekošanu un vairošanu.
Darba mērķis: iepazīties ar Ķemeru nacionālā parka apsaimniekošanas un aizsardzības problēmām, kā arī ar citām Tukuma rajona īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Darba uzdevums: apkopot informāciju par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Tukuma rajonā, izanalizējot spēkā esošo likumdošanu par attiecīgajiem aizsargājamajiem objektiem, īpašu uzsvaru liekot uz Ķemeu nacionālo parku un tā apsaimniekošanas problēmām.
Likuma Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (pieņemts 30.10.1997. un jaunākie grozījumi veikti 12.12.2002.) 2.panta trešā sadaļa nosaka, ka aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi un aizsargājamo ainavu apvidi. [1]
Tukuma rajonā ir pārstāvētas gandrīz visas šīs aizsargājamo teritoriju kategorijas. Par to ir galvenokārt ir jāpasakās šī rajona atrašanās vietai – Rīgas jūras līča piekrastes joslai, ar tai raksturīgajām dabas vērtībām.
Aizsargjoslas apsaimnieko atbilstoši to funkcijām, izveidošanas pamatprincipiem, ievērojot saimnieciskās darbības aprobežojumus, ko reglamentē “Aizsargjoslu likums”.…