Civiltiesības jeb privāttiesības ir tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjekta savstarpējās tiesiskās attiecības. Civiltiesības regulē gan mantiskās, gan nemantiskās tiesīskās attiecības, ko nodibinājuši tiesību subjekti. Civiltiesību lielākā daļa ir mantiska rakstura. Civiltiesības objektīvā nozīmē ir civiltiesību normas, bet subjektīvā nozīmē civiltiesības ir tiesiska vara, kura uz objektīvo civiltiesību pamata pieder konkrētai personai.
Ar terminu” Civiltiesības” apzīmē arī tiesību zinātnes apakšnozari, kas pēta civiltiesiskās attiecības un to tiesiskā regulējuma problēmas.
2.privāttiesības un publiskās tiesības.
Pretstatā civiltiesībām, kas noteic līdztiesīgu subjektu attiecības, publiskās tiesības regulē subordinācijas jeb pakļautības attiecības starp valsti vai valsts varas pilnvarām apveltītu subjektu un indivīdu. Civiltiesību jomā izplatītākais tiesību subjektu rīcības veids ir tiesiskais darījums, sevišķi līgums. Publisko tiesību sfērā visbiežāk izdotais tiesiskais instruments ir iestādes izdots administratīvais akts. Par publisko tiesību pamatnozarēm ir atzīstamas konstitucionālās (noteic valsts uzbūvi un idivīda tiesības attiecībā uz valsti), administratīvās (regulē valsts pārvaldes organizāciju un darbību) un krimināltiesības (reglamentē valsts rīcību noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas gadījumā).…
