Miesas bojājumi krimināltiesībās un to smaguma pakāpes

Latvijas Satversmes 8. nodaļā – „Cilvēka pamattiesības” ir noteikts, ka valsts aizsargā ne tikai cilvēka dzīvību, bet arī veselību. Spīdzināšana un citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Viens no valsts līdzekļiem, kas nodrošina cilvēka pamattiesību ievērošanu, ir Krimināllikums, kuru normās ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud personu un tās veselību. Krimināllikuma XIII nodaļā ir noteikta kriminālatbildība par miesas bojājumu nodarīšanu (125. – 131. pants). Miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks kaitējums citas personas veselībai.
Miesas bojājums ir cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā. Miesas bojājumu nodarīšanas sastāvus var klasificēt 1) pēc miesas bojājumu smaguma pakāpes; 2) atkarībā no tā, ir vai nav mīkstinošie apstākļi un kvalificējošās pazīmes; 3) pēc nodarījuma subjektīvās puses. Miesas bojājumu nodarīšanas sastāvs ir materiāls, nodarījums pabeigts ar brīdi, kad cietušajam nodarīti konkrēta smaguma miesas bojājumi. Starp vainīgā darbību vai bezdarbību un nodarītajiem miesas bojājumiem jākonstatē cēloņsakarība. Darbība var būt psihiska un fiziska. …