Loģika pēta cilvēka domāšanu, bet atšķirībā no citām zinātnēm, loģika pirmkārt pēta domāšanu kā pasaules izziņas līdzekli un otrkārt tā pēta cilvēka domāšanas likumus, formas, paņēmienus, kuru ievērošana ir īstenības izziņas nepieciešams priekšnoteikums.
Domāšana ir zināms process, kurā likumi tika pētīti. Psiholoģija pētī kā notiek domāšanas process. No otras puses varam redzēt, ka domāšana ir līdzeklis, kurš var sasniegt patiesību. Loģika pētī kādi likumi jāievēro domāšanā, lai domāšana varētu novest pie patiesības. Tātad starpību starp loģiku un psiholoģiju attieksmē uz domāšanas procesu varētu izteikt tā: psiholoģija apskata kā realizējas domāšanas process, loģika apskata nosacījumus ko ievērojot doma var būt pareiza.
Loģikas uzdevums ir iemācīt apzināti lietot domāšanas likumus un formas, un uz šī pamata domāt loģiskāk un pareizāk izzināt apkārtējo pasauli. Domāt loģiski nozīmē domāt precīzi un konsekventi, nepieļaut kļūdas prātojumos, prast atklāt loģiskas kļūdas.
Augsts domāšanas loģiskās kultūras līmenis it īpaši nepieciešams profesijās, kuru specifikā ir patstāvīgi un plaši kontakti ar cilvēkiem, spējas pārliecināt, pierādīt un pamatot savu viedokli. Referāta mērķis ir analizēt polemikas mākslu, kā arī diskusijas veidus un motīvus, polemikas korektos un nekorektos paņēmienus.…
