Secinājumi
• Kopumā rodas priekšstats, ka Hatšepsute kļuva par sievieti – faraonu nevis apzināti, bet drīzāk dažādu veiksmīgu likumsakarību dēļ, kuras viņa prata ļoti veiksmīgi izmantot. Par to liecina viņas dzīve līdz Tutmosa II nāvei, kur viņa neizcēlās ne ar ko vairāk kā vien to, ka bija valdnieka sieva. Līdz ar to, viņa līdz tam brīdim turējās pie tradicionālās hierarhijas. Bet, kad viņai pavērās pavisam loģiska iespēja kļūt par Tutmosa III reģenti, viņai izdevās veiksmīgi uzurpēt varu un to noturēt vairāk kā divdesmit gadus. Līdz ar to, jāsecina, ka tā tomēr priekš Hatšepsutes bija veiksmīga apstākļu sakritība, nevis sistemātisks un rūpīgi izstrādāts plāns.
• Jāsecina, ka, salīdzinot ar citām Senās Ēģiptes sievietēm – valdniecēm, Hatšepsutes valdīšanas laiks bija ilgāks un krietni veiksmīgāks. Šo veiksmi var saistīt ar to, ka viņai izdevās radīt ilgstošu miera ēru, kas tomēr tam laikam bija retums.
• Veiksmīgas valdnieces tēlu nostiprināja arī tas, ka viņai izdevās atjaunot starptautiskus tirdzniecības sakarus, līdz ar to atjaunojot Senās Ēģiptes ekonomisko varenību. Savukārt ekonomiskā labklājība ļāva viņai pievērsties grandioziem būvniecības projektiem, kas atnesa negaistošu slavu Senās Ēģiptes arhitektūrai.
• Jāsecina, ka Hatšepsutes varas uzurpācija ir lielisks piemērs, kurš atspoguļo seno ēģiptiešu pasaules uztveri. Respektīvi, veiksmīgi parādot sevi kā dieva Amona meitu, Hatšepsute sev nodrošina tautas atbalstu. Visticamāk, ja nebūtu parādīta viņas ciešā „saite” ar dieviem, tad viņas valdīšanas laiks ne tuvu nebūtu tik ilgs.
• Tomēr, lai gan viņas saimnieciskā darbība bija veiksmīgi, un Hatšepsutei nenācās saskarties ar nopietnu opozīciju, viņas piemiņas iznīcināšana pēc viņas nāves tomēr liecina par viņas darbību no Tutmosa III un viņa atbalstītāju puses, kas liecina, ka visticamāk agrāk vai vēlāk Tutmoss III varētu jau Hatšepsutes dzīves laikā vērsties pret viņu.
…
