Īru tautas eposs

1. Ķeltu cilšu vēstures galvenie posmi/2. Īrijas vēstures galvenās norises
Ķeltus bieži min kā Īrijas pirmiedzīvotājus, taču tam nav apstiprinājuma.
6.gs.p.m.ē. – Ķelti ieradušies Īrijā. Par ķeltu pirmdzimteni tiek uzskatīta Ziemeļāfrika. Ķelti ir indoeiropiešu cilts; dzīvoja Centrālajā Eiropā, uz ziemeļiem no Alpiem, liels iedzīvotāju blīvums, tādēļ noritēja migrācija uz svarīgākajiem dienvidu kultūras centriem – Ziemeļitāliju, Romu, Sicīliju. Īrijā ķelti nokļuvuši no Pireneju pussalas un no tagadējās Beļģijas teritorijas. Grieķi tiem deva apzīmējumu „keltoi”, romieši sauca par galliem, salu ķeltus – par skotiem.
5./6.gs. Īrijā ienāca ģermāņu ciltis, anglosakši, - juti, angļi, sakši.
9.gs. noris dāņu un vikingu iebrukumi.
12.gs. normāņu feodāļu iebrukums, pēc Anglijas pakļaušanas par 1. Anglijas karali kļūst Henrijs II. Līdz 14./16.gs. izteikts naids starp angļiem un īriem, kur būtiska loma ir koloniālai atkarībai.
15.gs. valda Henrijs VIII, sieva- Spānijas princese, bet iemīl Annu Boleiru. Meitas – Marija („Asiņainā Mērija”) un Elizabete, ar kuras valdīšanu saistās Anglijas ekonomiskais un kultūras uzplaukums. Elizabetei nav mantinieku, tādēļ tiek piesaukta Stjuartu dinastijas pārstāve Marija.
17.gs. atjaunojas monarhija, soda likumi, valda Elizabete I.
1648-noris revolūcija, varu pārņem Olivers Kronvels.
…