Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:647602
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Latvijas okupācijas un ārpustiesas represijas    3
1.1.  Molotova-Ribentropa (Hitlera-Staļina) pakts un tā sekas    3
2.  1940.g. vasaras notikumi    6
3.  IIPK Latvijas teritorijā    8
4.  Ārpustiesas represijas un deportācijas. Padomju un III Reiha represīvais aparāts, Latvijas deportācijas    11
5.  PSRS un III Reiha režīmu ārpus tiesiskais raksturs    12
6.  Jēdzienu definējums    13
  Secinājumi    14
  Izmantoto informācijas avotu saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova- Ribentropa pakts starp Krieviju un Vāciju – tas izšķīra daudzu valstu likteņus.
2. Latvijas valsts un tautas likteni vairāk nekā uz pus gadsimtu izmainīja neuzbrukšanas līgums un tam pievienotais slepenais papildu protokols par ietekmes sfēras sadalīšanu Austrumeiropā (Molotova-Ribentropa pakts).
3. Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
4. Molotova–Ribentropa pakta atstātās sekas: Eiropa sadalīta ietekmes sfērās un Baltijas valstu okupācija.
5. Molotova–Ribentropa pakta atstātās sekas Eiropas politikā un sabiedrībā būs jūtamas vēl daudzus gadus.
6. Vēlāk Molotova-Ribentropa pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un III reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
7. Pret cilvēkiem izturējās kā pret lopiem, nekādas cieņas, jo tos deportēja lopu vagonos, kur īsti nav ar ko elpot, nav ūdens un ēdiena.
8. Padomju Savienībā likumiem un tiesiskumam nebija nekāda pamata. Padomju varas locekļi varēja rīkoties kā viņiem labpatīk. Tikai vajadzēja atcerēties to, ka rezultātam jābūt „spīdošam, labam”. Šāda veida deportācijas un represijas nekādos apstākļos nevar tikt uzskatītas par normālu tiesisku aktu, tiesisku rīcību.
9. Pirms ultimāta izdošanas valsts iedzīvotāji tikai iebiedēti, lai tie piekristu tā parakstīšanai. Josifs Staļins tāpēc uzstādīja tādus ultimātus, ka neviena Rietumeiropa nespēja tos pildīt un atteicās no Krievijas palīdzības.
10. 1940.g. jūnijā Padomju valdība kategoriski pieprasīja, lai Latvijas valdība ļautu Latvijai izvietot jebkuru daudzumu Sarkanās armijas karavīru.
11. 1938. – 1940.g. Latvijas tika okupēta. Lēmums par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas inkorporāciju (vienas valsts iekļaušana citas valsts sastāvā).

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1336425
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties