Kognitīvās disonanses loma konflikta situācijā

NOBEIGUMS
Festingera kognitīvās disonanses teorija pierāda to, ka indivīdam nonākot izvēles situācijā mēdz rasties diskomforts. Šis diskomforts ir definēts kā uzskatu neatbilstība. Indivīdam saskaroties ar diskomfortu ir nepieciešamība no tā atbrīvoties un tas arī nosaka kāda būs mūsu turpmākā rīcība.
Teorijas autoram eksperimentu veidā ir ļoti labi izdevies pierādīt to, ka cilvēkiem piemīt tāds vajadzību veids kā savu uzskatu novērtēšana. Saistot šo teoriju ar jebkāda veida konflikta situāciju ir vieglāk saprast kādēļ cilvēki mēdz rīkoties pretēji savai sākotnējai pārliecībai vai morāles normām. Ir skaidrs, ka šādā veidā vieglāk atrisināmi ir neliela mēroga konflikti, jo masu pārliecināšana nekad nav bijis viegls uzdevums. Tāpat jāņem vērā, ka ne vienmēr ar kognitīvās disonanses palīdzību ir iespējams mainīt cilvēka uzskatus. Tas ir tikai kā viens no elementiem, ar kura palīdzību ir iespējams panākt kompromisu.
Kognitīvajai disonansei pēc dabas piemīt divējāds raksturs. Tā mēdz kaitēt cilvēkam, gadījumā, kad indivīds atbrīvojoties no tās ignorē jebkāda veida informāciju. Piemēram, gadījumā ar to pašu smēķētāju. Zinot, ka smēķēt ir slikti, indivīds izvēlas ignorēt šo informāciju un turpina bojāt savu veselību. No otras puses tas ir līdzeklis, kā atrisināt dažāda veida konflikta situācijas, vienkārši cenšoties panākt uzskatu atbilstību.

…