Tiesību socioloģija uz tiesību filozofijas un tiesību teorijas bāzes ir izveidojusies 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, izmantojot šo nozaru ietvaros jauno socioloģisko skatījumu uz problēmu apzināšanu un analīzi.
Sabiedrību un tiesības ar jaunām empīriskām un racionālām metodēm pētīja arī juristi, piemēram, Kārlis Markss (Karl Marx 1818-1883). Vācu tiesību socioloģijas pētnieki parasti Kārli Marksu un Fridrihu Engelsu min kā pirmos vācu tiesību sociologus, jo dialektiskais un vēsturiskais materiālisms veidoja jaunu socioloģisku skatījumu uz tiesībām.
Jānorāda, ka no tiesību zinātnēm, bez tiesību teorijas bloka, kurš minēts iepriekš, tiesību socioloģija visciešāk ir saistīta ar salīdzināmajām tiesībām, tiesību vēsturi un kriminoloģiskajām zinātnēm.
Asprātīgākais ir tas, ka gan tiesību vēsturnieki, gan komparatīvisti jeb salīdzināmo tiesību speciālisti studē tiesības, pēc kurām paši nedzīvo.
Tiesību socioloģijas izpētes objekts ir sabiedrības dzīves tiesiskā kārtība. Kā norāda profesore S. Osipova, tiesību socioloģijas izpētes objekts būtiski atšķiras no citu juridisko disciplīnu izpētes objektiem, jo tiesību socioloģijā tiek pētītas reālas tiesiskās attiecības, kas bieži vien nesakrīt ar likumdevēja modelētajām attiecībām. Tiesību sociologi analizē tiesības nevis no to hierarhijas, iztulkošanas vai cita tradicionāla juridiska aspekta, bet gan pētot to efektivitāti un ietekmi uz sociālajām attiecībām. Ar tiesību socioloģijas metožu palīdzību iespējams noskaidrot, cik labi tiesības darbojas dzīvē, kā arī to, kā tās ietekmē sabiedrību un cilvēku savstarpējās attiecības.
…
