Secinājumi un priekšlikumi
Katras valsts ekonomikā viens no ekonomiku raksturojošiem rādītājiem ir eksporta un importa apjomi.
Preču eksports sastāv no divām daļām: ražojumu eksports un pakalpojumu eksports. Latvijas eksportā tieši pakalpojumu eksports ir nozīmīga eksporta daļa. Arī imports sastāv no divām daļām: preču imports un pakalpojumu imports. Latvijas importā dominē preču imports.
Importa tendence ir arvien straujāk apdzīt eksportu. Jau vairāk nekā 15 gadus Latvijas eksports ir bijis mazāks par importu un ar katru gadu šī starpība palielinās. Līdz ar to izskaidrojama negatīvā ārējā tirdzniecības bilance (negatīvs saldo).
Latvijas preču eksports ir jāīsteno vienlaikus ar saprātīgu importa politiku. Cīņa par mazāku negatīvo saldo ir un paliek Latvijas ekonomikas stratēģisko mērķu darba kārtībā.
Lai mēs varētu kaut kādā veidā varētu aizsargāt savas valsts iekšējo tirgu, importa precēm tiek noteikti muitas tarifi. Arī ar subsīdiju, kvotu un licenču palīdzību tiek aizsargāts iekšējais tirgus. Jo augstāks ir valsts attīstības līmenis, potenciālās augšupejas līmenis, jo brīvāks no ierobežojumiem var būt imports.
Ir grūti atrast kādu risinājumu, lai imports samazinātos un eksports pieaugtu. Kā liecina 2009. gada dati par janvāri, tad imports ir samazinājies, un līdzi importam arī eksports. Tikai šis samazinājums ir izskaidrojams ar pirktspējas samazināšanos. Tā kā tas nav nekāds pluss, ka imports ir samazinājies.
Ir jācenšas vairāk attīstīt, straujāk kāpināt eksporta apjomus. Izvest no valsts pēc iespējas vairāk apstrādātas preces, piemēram, mēbeles, nevis tikai koksni. Jo izvedot tikai koksni Latvija negūst pievienoto vērtību, tātad zaudē daļu no iespējamajiem ienākumiem. Jāatdzīst, ka Latvija jau to cenšas darīt.
Pagaidām cits nekas neatliek, kā censties pārvarēt sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, bet tajā pašā laikā censties tā, lai pēc iespējas ātrāk Latvijas valsts atkal varētu nostāties uz stabilām kājām un turpināt savu ekonomisko izaugsmi.
…
