Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
11,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:630042
 
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

1.Konstitucionālas tiesības kā tiesību nozare.
KT pēc būtības pieder noteicošā loma, taču praktiski nedarbojas. Tiek uztvertas kā formālas dabas, ne reālas. Pēc inerces rīkojas kā sociālisma laikā. KT pamatojums Starpnacionālā tiesību sistēmā, pie kuras pieder Latvijas tiesību sistēma (romāņu – ģermāņu tiesību sistēma, jeb kontinentālā) Kopumā Tiesības tiek iedalītas 2 pamatveidos:
Publiskās tiesības – noregulē attiecības starp cilvēku – pilsoni un valsti. Noteicošā griba ir valsts griba;
Privātās tiesības – noregulē personu (fizisko, jeb juridisko) savstarpējās attiecības.
Jēdzienu konstitucionālās tiesības lieto 3 nozīmēs:
KT ir konkrētās valsts atsevišķa tiesību nozare.
Jēdzienu KT lieto attiecībā pret atsevišķu juridisko zinātni.
Pētīšanas objekts ir Konstitūcija kā valsts pamatlikums un Konstitucionālisms – konstitūcijas realizācijas prakse.
Zinātnes priekšmetu veido konstitūciju un konstitucionālisma veidošanās, funkcionēšanas un attīstības principi un likumsakarības. Ar jēdzienu KT apzīmē obligāto studiju kursu juridiskās izglītības sistēmā. Tiek sadalīts 3 daļās:
Teorijas pamati,
Ārvalstu KT,
Salīdzināmās KT.
KT ir saistītas ar konstitucionāli tiesiskām attiecībām un šīs attiecības veidojas uz KT normu pamata; KT attiecības tiek noregulētas ar KT normu palīdzību, KT attiecības pamatā ir individuālas saiknes starp KT subjektiem. KT regulē cilvēka – indivīda – pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, kā arī abu pušu savstarpējās attiecības. KT ir publisko tiesību pamatnozare un tās metodi raksturo uz varas imperatīvā pamata dibinātas principiālās nostādnes: obligāti saistošu pienākumu normas, atļaujošās un aizliedzošās normas, kas regulē cilvēka stāvokli sabiedrībā un valstī, sabiedriskās iekārtas pamatus, valsts un pašvaldības institūciju sistēmas organizācijas un darbības pamatus.
KT kā ikviena tiesību nozare , ietver 3 elementus:
KT principi;
KT institūti;
KT normas.

2. Konstitūciju rašanās vēsturiskā gaita.
Konstitucionālisma attīstības sākums 16.-17.gs. ar mēģinājumu ierobežot Monarha varu, jo šis bija absolūtisma laikmets, kurā valdnieka vara bija neierobežota. Konstitucionālisma attīstības rezultātā tika nošķirta valsts manta un valdnieka manta. 18.-19.gs. valdnieks tika pakļauts tiesībām. 19.gs ir konstitucionālisma ziedu laiki, daudzās valstīs tiek izveidotas konstitūcijas.
1. Posms – 18.gs. beigas līdz 19.gs.
Konstitūcijas tika pieņemtas sabiedriskās iekārtas izmaiņu rezultātā, daudzās valstīs notika revolūcijas, pēc kā tika izveidota jauna valsts iekārta.
1776.g. Virdžīnijas cilvēku un pilsoņu deklarācija.
1787.g. ASV Federālā konstitūcija (Tā ir vecākā pasaulē un ir vēl spēkā šodien ar papildinājumiem).
1789.g. Eiropā, cilvēku un pilsoņu deklarācija Francijā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −11,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1123887
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties