Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:625754
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.06.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 74 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības partnerības un sadarbības normatīvie pamati    5
2.  Krievijas un Eiropas Savienības partnerības prioritārie virzieni    17
2.1.  Tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība    18
2.2.  Enerģētika, transports, klimata izmaiņas un apkārtējā vide    27
2.3.  Zinātne, izglītība, ārpolitika un ārējā drošība, Pasaules Tirdzniecības Organizacija    33
3.  Krievijas un ES partnerības efektivitātes problēmas un nākotnes perspektīvas    43
  Secinājumi    50
  Avotu un literatūras saraksts    53
6.  ES un Krievijas sammits (http://ec.europa.eu/news/external_relations/090525_lv.htm)    53
9.  Pārskata ziņojums 2007 Attiecības ar Krieviju (http://europa.eu/generalreport/lv/2007/rg81.htm)    53
  52.Евросоюз и Россия (http://ru.wikipedia.org/wiki Евросоюз­_и_Россия)    56
  53.ЕС и Россия (http://www.gazeta.ru/news/seealso/1349672.shtml)    56
Darba fragmentsAizvērt

Eiropas Savienības strauja paplašināšanās austrumu virzienā radīja jaunu ģeopolitisku situāciju Eiropā. Krievija kļuva par lielāko un reizē arī sarežģītāko alianses austrumu kaimiņu. Krievijas kopējā robeža ar ES pagarinājās aptuveni 2,2 reizes. Agrāk vienīgā ES robežvalsts Krievijai bija Somija ar aptuveni 1 tūkst. km garu mazapdzīvotu robežu Karēlijā. Jaunajā situācijā par robežvalstīm kļuva arī Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija. No divpadsmit jaunuzņemtajām dalībvalstīm – trīs bijušās PSRS republikas un 7 postsociālisma valstis, kurās, pēc Krievijas uzskata un pārliecības, tai ir savas sevišķas intereses un ietekmes. Līdz ar ES paplašināšanās austrumu virzienā procesa sākumu Krievija un Eiropas Savienība, būdamas, atbilstoši 1994.gadā pieņemtajam un kopš 1997.gada decembra spēkā esošajam Partnerības un sadarbības līgumam, daudzpusīgas sadarbības partneres, arvien vairāk kļūst arī par politiskām konkurentēm. Ņemot vērā jauno ģeopolitisko, ka arī ekonomisko situāciju, abu partneru attiecības kļūst sarežģītākas un pretrunīgākas.
Uzskatot minētos procesus par politiski un ekonomiski aktuāliem un interesantiem, autore izvēlējās konkrēto bakalaura darba tēmu. Pētījumā autore ietur neitrālu pozīciju ar nolūku veikt objektīvu analīzi. Uzmanība pievērsta arī Krievijas uztverei un attieksmei pret eiropeizācijas procesu, integrēšanos Eiropā.
Bakalaura darba mērķis:
Parādīt Krievijas un ES partnerības un sadarbības pretrunīgo attīstību. Novērtēt abu pušu atšķirības partnerības satura izpratnē, un Krievijas un Eiropas Savienības partnierības prioritārus virzienus. Pamatot jaunas iezīmes paplašinātās ES attieksmē pret Krieviju un parādīt Krievijas un ES sadarbības nākotnes attīstības modeļa izvēli un politisko gribu.
Lai īstenotu mērķi, pētījumā izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.Iepazīt Krievijas un ES partnerības un sadarbības normatīvos aktus, kas nosaka to darbības uzdevumus, darbības prioritāros virzienus, sadarbības vadības mehānismu.
2.Apskatīt abu pušu sadarbības prioritāro virzienu rezultātus un pretrunas, pievērst uzmanību atsevišķu jomu dialoga veidošanas specifikai.
3.Izpētīt Krievijas un ES partnerības efektivitātes problēmas, to iemeslus un iezīmēt iespējamās nākotnes perspektīvas.
Bakalaura darba objekts:
Krievijas un ES partnerība un sadarbība.
Pētījumā izvirzīta hipotēze: Krievijas un Eiropas Savienības sadarbības pamatvērtības un pamatprincipi noteikti Partnerības un sadarbības līgumā, taču tā realizācija ir fragmentāra, vairāk deklaratīva nekā praktiska. Sadarbības potenciāla nepietiekamu izmantošanu determinē partnerības un Eiropas integrācijas procesa satura atšķirīga izpratne. Minētie faktori veicina ES reālas un kritiskas attieksmes veidošanos pret Krieviju kā sadarbības partneri. Krievijas un ES sadarbības perspektīva finanšu krīzēs skatījumā.
Bakalaura darba metodes: zinātniskās literatūras apskats, periodiskās literatūras apskats, statistisko datu salīdzināšanas metode.
Galvenie izmantotie avoti: normatīvie akti, literatūras avoti, periodiskie izdevumi latviešu, angļu un krievu valodā. Krievijas un ES dokumenti, samitu materiāli un interneta resursi.
Informācijas ieguvei izmantoti ES informatīvā biroja, Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju, Pilsonības un naturalizācijas pārvaldes, Eiropas Savienības portāls u.c. materiāli.
Darbā izmantoti Rietumu pētnieku un ekspertu H.Adomeita, B.Buzana un O.Vīvera, H.Haukkala, H.Hubela, H.Kisindžera, A.Lievena, H.Maroffa, S.Marša, M.Mommzenas, N.Nugeta, K.Pattena, V.Sokora, R.Šueta, u.c. vērtējumi un prognozes. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties