Likumdošanas normatīvais process un likumdošanas iniciatīva. Cilvēktiesību konstitucionālā reglamentācija Latvijā. Politisko partiju tiesiskā reglamentācija

Politisko partiju tiesiskā reglamentācija
Mūsdienu politiskā dzīve ir kļuvusi daudz sarežģītāka un daudzpusīgāka. „Pēc politologu datiem, vairāk nekā 100 valstīs funkcionē pāri par 500 partijām un apmēram 250 parijām ir vismaz 5% pārstāvniecība gandrīz 90 zemju parlamentos.” Vēl joprojām notiek straujš partiju veidošanās process, jo tieši partijas ir galvenā leģitīmā un pārstāvnieciskā saikne starp iedzīvotājiem un valsti. Pastāv arī uzskats, ka par partiju var sākt runāt tiklīdz politika kļuva kā profesionālās darbības veids.
Partijas ir cieši saistītas ar politisko stāvokli valstī- piemēram, Palau Republikā un Butānas Karalistē partijas kā tādas nemaz nepastāv- tur cilvēku intereses valsts priekšā pārstāv citi veidojumi: ģimenes reliģiskās kopienas u.tml., jo sabiedrība nav tik dažāda, kā tas ir attīstītākās un demokrātiskākās valstīs. Līdz ar to, jo sociāli pilnveidotāka sabiedrība un valsts kopumā, jo lielāka būs partiju aktivitāte attiecīgajā valstī. „Citās valstīs partijas ir aizliegtas pēc valsts apvērsuma un totalitāras diktatūras ieviešanas. Tomēr pieredze rāda, ka šāds režīms nevar ilgstoši pastāvēt, jo ilgākā laika posmā nespēj apmierināt pakļautās sabiedrības vajadzības, bet dažādās intereses nerod politisku izpausmi. Tas norāda uz politisko partiju lielo nozīmi jebkuras sabiedrības dzīvē un skaidro to izplatību.” Ja uzlūkojam sīkāk partiju skaitu kādā no valsts partiju sistēmām, tad var izdarīt drošus secinājumus par valstī pastāvošo iekārtu. „Vienpartijas sistēma parasti liecina par nedemokrātisku režīmu (kā tas bija Padomju Savienībā, un kā tas joprojām ir Kubā un Ziemeļkorejā). Ja valstī pastāv vismaz divas spēkos puslīdz samērojamas partijas, tas liecina par sāncensīgu politiku, kas pieļauj dažādu interešu izpausmi un sabiedrisko konfliktu demokrātisku risināšanu.”
…