Pašlaik Latvijā ir izveidojusies samērā paradoksāla situācija. Lai gan oficiālais bezdarba līmenis valstī ir nedaudz zemāks par astoņiem procentiem, daudzi uzņēmumi Latvijā nemaz nevar atrast darbaspēku. Situācija pat esot tik dramatiska, ka uzņēmēji apsver domu meklēt viesstrādniekus Āzijā, Baltkrievijā un citās Austrumeiropas valstīs. Šāda situācija, ja tā saasinās vēl vairāk, staruji augošai Eiropas Savienības dalībvalstij var būt attītību bremzējoša, tādēļ ir svarīgi apzināties tās cēloņus, iespējamās sekas un meklēt risinājumus, kā tās varētu novērst.
Manuprāt, pirmkārt būtu jāunā par bezdarba problēmas risināšanu, jo tā cēloņi vienlaikus ir arī darbaspēka trūkuma cēloņi. Bezdarbs ir negatīva parādība ne tikai ekonomikai, bet arī sabiedrībai, jo tas sev līdzi nes dažādas nelabvēlīgas sekas. Tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukta apjoms, kas savukārt noved pie iedzīvotāju personisko ienākumu un uzkrājumu zaudējuma. Cilvēkiem, kuri zaudējuši savas darbavietas, pazeminās dzīves standarts un laika gaitā rodas arī prasmju zudums – strādājošiem, kuri ir nenodarbināti ilgu laika periodu, var būt problemātiski saglabāt savas prasmes iepriekšējā līmenī. Pieaug noziedzība, alkoholisms un narkomānija, jo cilvēki krīt arvien lielākā depresijā un viņus pārņem nolemtības sajūta. Bezdarbs var atstāt graujošas sekas uz dabu zaudējošo cilvēku morāli, kuri var justies atstumti un nevajadzīgi. Vēl viens zaudējums sabiedrībai ir nodokļu iekasēšanas bezdarbu pabalstiem, jo ir nepieciešams iegūt naudu, lai maksātu sociālās nodrošināšanas pabalstus tiem, kuri ir bez darba. …
