Aristotelis "Nikomaha ētika". III grāmatas analīze un secinājumi

Grāmatas sākumā tiek izskaidrota tikumības būtība un veids kādā tā parasti tiek iedalīta – dianoētiskā (jeb prāta) un ētiskā (jeb rakstura tikumība). Šajā grāmatā tikumība tiek vērtēta no darba jeb darīšanas skatupunkta, kas ļauj izdalīt tādas atskārsmes kā laba un slikta darba darīšana, kas pēcāk tekstā arī atspoguļojas piemērā par labiem un sliktiem celtniekiem, kas dara savu darbu, respektīvi, neiedziļinoties šī darba būtībā un mērķa argumentācijā, bet raugoties no malas, patiesi, var secināt, ka rezultāts parasti tiek dalīts divās kategorijās - labs rezultāts, kas ir kā novērtējums par sabiedrības acīs labi paveiktu darbu vai slikts rezultāts, kas ir kā nopelns par slikti paveiktu darbu sabiedrības acīs. Nelabprātīgās darbības ir veiktas nezināšanas pēc. Grāmatā ir jāsaprot, ka Aristotelis mums ir vēlējies pateikt, ka par jebkuru darbību, krietnu vai nekrietnu mums ir jānes atbildība. Aristotelis šajā nodaļā min tādus jēdzienu kā griba , kas ir saistīta ar labprātīgās rīcības jēdzienu un apzinātās izvēles jēdzienu. Ar grāmatas nosaukumu „Cilvēka tikumības mēri” mēs vēlējāmies norādīt to trauslo robežu starp tikumību un netikumību, par to, cik viegli ar savu neētisko uzvedību pārkāpt tikumības robežu.