Dzirdot vārdu filozofija, lielākā daļa cilvēku, manuprāt, nekādi nespēj to sasaistīt ar Latvijas vārdu. Latvija un filozofija, kas par muļķībām!- varētu skanēt daudzu cilvēku domas, ja tās būtu iespējams sadzirdēt. Un vispār pamēģiniet atrast kādu, kas būtu spējīgs kaut ko pateikt par latviešu filozofiju, par tās virsotnēm un attīstību, par to, kad, kur un kāpēc tāda vispār ir radusies. Vai mums nepietiek ar visām citām filozofijām, kas valda uz pasaules, vai mēs nevaram izmantot, piemēram, utopisko K.Marksa un F.Engelsa izstrādāto komunistisko teoriju, vai mēs nevaram izmantot Renē Dekarta šaubu metodi, un sākt šaubīties par valsts patieso politisko, ekonomisko un visiem citiem stāvokļiem, šaubīties par valdības un tiesību institūciju pareizu struktūrvērtību un darbību? Protams, ka varam, bet vai mums tas ir vajadzīgs, mēs latvieši, taču esam brīva tauta, kādēļ mums būtu jāizmanto citu atziņas, ja mēs varam radīt paši savas. Atbrīvoties no varenās Krievijas jūga taču spējām, tātad spējam arī radīt paši savas vērtības un domas. Bet kādas tās ir un kur tās rodas vai radās, vai varbūt vēl tikai radīsies?!
Jā, latviešu filozofija patiešām eksistē. Kur meklējami tās pirmsākumi, to gan es nemācēšu pateikt, zinu vienīgi to, ka tā visvairāk ir attīstījusies nebrīves laikos, respektīvi, tad, kad latvju tauta bija spiesta pakļauties citām tautām. …
