Eiropa un ASV pēc Otrā pasaules kara

Itālija. 1943. gadā Itālija bija gan sakauta, gan pazemota. Divos nākamajos gados daudzās vietās notika niknas kaujas, kas milzīgos apmēros nopostīja materiālās vērtības. Pēc Otrā pasaules kara beigām Itālijas saimniecība bija gandrīz pilnīgi sagrauta, un šāds stāvoklis acīmredzot varēja stiprināt jau tā lielo komunistisko partiju. Tomēr divdesmit gadu laikā pēc 1945. gada valstī bija stabila saimnieciska izaugsme un šā perioda pirmajā pusē — politiska stabilitāte. Liela daļa rūpniecisko un citu iekārtu bija jaunas un modernas, darbaspēks bija lēts, rūpnieki bija droši, paļāvīgi un dedzīgi tiecās paplašināt ražošanu, kamēr valdība prasmīgi vadīja valsts saimniecisko dzīvi. Tā tika sasniegts ievērojams rūpnieciskais kāpums 50. gados un gandrīz vai rūpnieciska revolūcija 60. gados. Ražīgums bija augsts, īpaši valsts ziemeļos. 1968. un 1969. gadā notika plaši streiki ar prasību palielināt algas. Tie paaugstināja rūpnieciskās izmaksas un sašaurināja ražošanu. Septiņdesmito gadu inflācija, ko daļēji izraisīja 1974. gada enerģētikas krīze, samazināja iekšējo pieprasījumu. Rezultātā saimniecībā radās sarežģījumi un strauji pieauga bezdarbs…