Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:611778
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.09.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  ZOBENBRĀĻU ORDEŅA VARAS STRUKTŪRA    2
2.  LIVONIJAS ORDEŅA VALSTS VARAS ORGANIZĀCIJA    4
3.  RĪGAS ARHIBĪSKAPIJAS VALSTS VARAS STRUKTŪRA    6
4.  LIVONIJAS PILSĒTAS- HANZAS SAVIENĪBAS LOCEKLES    7
5.  LANDTĀGS- STRUKTŪRA UN KOMPETENCE    8
6.  BRUŅINIEKU TIESĪBU AVOTI    9
7.  BRUŅINIEKU FEODĀLĀS ZEMES ĪPAŠUMA TIESĪBAS    11
8.  PILSĒTU TIESĪBAS (PĀRSTRĀDĀTIE RĪGAS STATŪTI)    12
9.  KANONISKĀS TIESĪBAS    14
10.  ROMIEŠU TIESĪBU RECEPCIJA    15
11.  ZEMNIEKU TIESĪBU AVOTI    16
12.  ZEMNIEKU KRIMINĀLTIESĪBU NORMAS    17
13.  TERMINU SKAIDROJUMS    19
Darba fragmentsAizvērt

Zobenbrāļu ordenis bija pastāvīga militāra organizācija (1202.-1237. g.), kas tika nodibināts Livonijas iekarošanai, jo bīskaps Alberts pārliecinājās, ka ar gadskārtējiem krustnešu formējumiem nevarēs pakļaut lībiešus. Bīskapa Alberta uzdevumā garīdznieks Teodorihs nodibināja Zobenbrāļu ordeni. Romas pāvests Inocents III tam deva statūtus pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga. Atšķirībā no templiešiem Ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam. Zobenbrāļus sauca arī par “dieva bruņiniekiem”. Galvenie Ordeņa locekļu grupējumi bija:
brāļi bruņinieki (dzimuši likumīgā laulībā, neprecējušies, nav parādu, ir fiziski veseli)- viņi galvenokārt bija karotāji.;
brāļi priesteri – pildīja garīdznieka funkcijas.,
brāļi kalpotāji – (brāļi strēlnieki un brāļi amatnieki)- zemākās Ordeņa kārtas pārstāvji, kuri nedrīkstēja būt cēlušies no bruņinieku kārtas un viņiem bija jābūt brīviem cilvēkiem.
MESTRS- Ordeņa priekšnieks, kuru iecēla ar pāvesta bullu no brāļu- bruņinieku vidus, saņemot akceptu no brāļu kopsapulces- kapitula, tādējādi realizējot demokrātijas principu. Mestra rezidence bija Ordeņa pils Rīgā. Pirmais Ordeņa mestrs bija Venno. Galvenās mestra funkcijas bija: militārā f-ja, administratīvā f-ja, garīgā f-ja, tiesas f-ja, likumdošanas f-ja (realizēja kopā ar kapitulu).…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties