Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:610043
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Laikmets    4
  Komunikācijas attīstība    6
  Sabiedrība    8
  Nozīme un perspektīva    10
  Darba aktualitāte    12
  Secinājumi    14
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    15
  Pielikumi    16
Darba fragmentsAizvērt

Laikrakstus lasīja mājās, privātajās un publiskajās telpās, kā arī pie paziņām un radiem. Tie bija kodolīgi un ziņas vienmēr nodeva vajadzīgo informāciju. Savukārt pasts kalpoja, kā viens no galvenajiem informācijas izplatītājiem, tajā varēja nosūtīt vēstules un abonēt preses izdevumus. Kā pašmāju notikumu medijs- zemniekiem, kalpoja „Brīvā Zeme”, kuras redaktors līdz 1938. gadam bija Jūlijs Druva.1 Preses izdevums iznāca sešas reizes nedēļā, pusdienlaikā, ar savam laikam atbilstošiem, ievadrakstiem, vidusskolu beidzēju sarakstiem, ikdienas un politisku ziņu pārskatiem.2 Katra žurnālista raksts bija viņa redzēto notikumu atspoguļojums lasāmā veidā. Laikmeta atspoguļojums vērojams 1938. gada galvaspilsētā un ārpus tās. Avīze parādās raksts pat to, kad notiks starptautiskā pasta konference un mācītāju sanāksme.3
Pirmajā lapā tika ietverti padomi kā būtu vieglāk pasūtīt laikrakstu un tā izcenojums, kurš skaidri liek manīt, ka atsevišķi pērkot avīzi, tas ir neizdevīgāk, nekā tad, kad to abonē uz veselu gadu.4 "Brīvā Zeme" ievietoja jaunas ziņas par grāmatām, kā arī mēnešrakstus, kuros informācija bija apkopotā veidā. Mēnešraksts "Daugava"  bija veltīts literatūrai, mākslai un zinātnei, tajā savus darbus publicēja: A. Čaks, M. Ķempe, Z. Mauriņa, R. Suta.5 Par galveno notikumu 1938. gada jūnija mēnesī var uzskatīt IX dziesmu svētku tuvošanos, par ko tiek rakstīts katrā „Brīvās Zemes” numurā. „Biļetes dziesmu svētku apmeklēšanai jāpērk vai nu ziņu biroja kasē, stacijas laukumā, vai arī citās biļešu pārdošanas vietās”. Braucot uz dziesmu svētkiem ar vilcienu, biļetes maksāja puscenu, tas mudināja cilvēkus apmeklēt pasākumu. IX dziesmu svētki notika no 16.- 19. jūnijam. Tajos dalību ņēma 381 kori, un 14456 dalībnieki.6 Gājienā piedalījās orķestris, dziesmu svētku prezidijs, Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības, Reitera koris, 50 Latvijas valsts karogi un Rīgas pilsētas kori. Katra apgabala (Vidzemes, Zemgales, Latgales, Zemgales) koru priekšā soļoja karavīru orķestris, priekšgalā turot savu emblēmu, plakātus ar rajona uzrakstiem un koru karogus. Vakarā tika sagaidīts prezidents, ar uzrunu pateikdamies latviešu tautai, kura sapulcējās estrādē. Organizatori darīja visu, lai svētki kalpotu fašistiskās diktatūras stiprināšanai, uzaicinot piedalīties aizsargus, kara orķestri; garīgā koncerta vietā notika īpašs „vadoņa” Ulmaņa godināšanas koncerts.7 Par svētku organizēšanu rūpējās visa valsts, nevis kāda atsevišķa cilvēku grupa. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1237252
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties