Cilvēku zināšanas un attieksme par jautājumi... / ID: 609711

Autors: Anonīms autors (7)

Vērtējums:

Publicēts: 05.02.2015.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 12 vienības

Atsauces: Ir

Laikposms: 2011. - 2015. g.

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Ievads	4
1.	Darba intervija	5
1.1.	Intervijas prognozēšana	6
1.2.	Intervijas jautājumu un tēmu standarts	6
1.3.	Jautājumi, kurus uzdot darba devējam	7
2.	Aizliegtie jautājumi	9
3.	Diskriminācija	10
3.1.	Diskriminācijas veidi	10
3.1.1.	Tiešā diskriminācija	10
3.1.2.	Netiešā diskriminācija	10
3.1.3.	Personas aizskaršana	11
3.2.	Diskriminācijas aizliegums darba tiesībās	11
3.3.	Juridiskā palīdzība diskriminācijas gadījumā	11
4.	Metodes apraksts	13
5.	Rezultāti	14
	Secinājumi	21
	Priekšlikumi	22
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	23

Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Lielākā daļa cilvēku ir informēti, ka darba intervijā drīkst neatbildēt uz darba devēja uzdotiem aizvainojošiem vai diskriminējošiem jautājumiem.
2. Cilvēki zin un spēj nosaukt dažus diskriminējošus jautājumus par tēmām, kuras pieminētas darba likuma 33.panta 2.daļā.
3. Apmēram puse darba devēju pārkāpj likumu un uzdod darba ņēmējiem aizliegtos jautājumus.
4. Tikai 20% cilvēku izmanto darba likumā atļauto iespēju neatbildēt uz darba devēja uzdotu aizvainojošu vai diskriminējošu jautājumu.
5. Darba devēju interesējošākie jautājumi no aizliegtajiem jautājumiem ir par bērnu skaitu, laulības stāvokli un veselības problēmām.
6. Gandrīz pusei no darba ņēmējiem darba intervijā uzdotie aizliegtie jautājumi neliekas diskriminējoši vai aizvainojoši.

Priekšlikumi
1. Lielākā daļa cilvēku nav visi 100% cilvēku, tādēļ par diskriminācijas aizliegumu atbildīgajām valsts instancēm (Valsts cilvēktiesību biroja un Valsts darba inspekcijas) būtu vērts organizēt informatīvās stundas pamatskolās un vidusskolās, kurās iestāžu pārstāvis pastāstītu par darba intervijām un tajās aizliegtajiem jautājumiem.
2. Nodarbinātības Valsts aģentūras reģistrētajiem darba ņēmējiem izsniegt informatīvus materiālus, kuros būtu uzskaitītas aizliegto jautājumu tēmas un doti konkrēti jautājumu piemēri.
3. Apmēram puse no darba devējiem darba intervijās pārkāpj likumu, uzdodot aizliegtos jautājumus. Valsts cilvēktiesību birojam un Valsts darba inspekcijai būtu ieteicams samazināt tādu darba devēju skaitu, kuri pārkāpj likumu. Viena no iespējām ir iesūtīt kādu darbinieku uzņēmumā kā darba ņēmēju, un pārbaudīt vai darba devējs uzdod aizliegtos jautājumus.
4. Neatbildēt uz aizliegtajiem jautājumiem ir katra paša darba ņēmēja izvēle, lai gan būtu ieteicams šis atbildes nesniegt.
5. Darba devējus, kuri uzdod šos 3 jautājumus, interesē topošā darbinieka darba kavēšanas biežums, slimības lapu ņemšanas biežums vai sieviešu iespēja aiziet dekrēta atvaļinājumā. Lai mazinātu šo jautājumu uzdošanas biežumu darba intervijās, kā arī iespējamo darba ņēmēja nepieņemšanu amatā šo iemeslu dēļ, darba devējiem būtu jāparedz atvieglojumi no valsts, piemēram, sievietēm, kuras aiziet dekrēta atvaļinājumā, no valsts uzņēmumiem tiek piešķirti kādu nodokļu atvieglojumi.
…