Platais jeb zivs lentenis
Platais lentenis izraisa slimību – difilobotriozi. Tā ir antropozoonoze, biohelmintoze.
Ģeogrāfiskā izplatība Japānā, Ķīnā, Šveicē, Zviedrijā, Somijā, Baltijā, Karēlijā, Krievijā – Sanktpēterburgas apgabalā, Obas, Jeņisejas, Ļenas un Volgas baseinos, Tālajos Austrumos.
Lokalizācija Platā lenteņa pieaugusi forma parazitē cilvēka un zivjēdāju dzīvnieku tievajās zarnās: suņos, kaķos, lačos, cūkās un citos dzīvniekos.
Morfofizioloģiskais raksturojums Platais lentenis ir vislielākais lentenis, tā ķermeņa garums var sasniegt vairāk nekā 10-16 metru, proglotīdu skaits 3-4 tūkstoši. Ķermenis bālgani pelēkā krāsā, un tam ir 3 daļas: galviņa, kakliņs un strobila.
Galviņa ir iegarena, tās diametrs- 3mm, uz tās ir 2 piesūcējrievas – botrijas. Strobilai ir 3 veidu proglotīdi: jauni, hermafrodītiski un nobrieduši.
Platais lentenis aug visu mūžu (dzīvo līdz 30 gadiem) un cilvēka organismā sasniedz lielus izmērus, bet parazīta lielā svara dēļ mehānisku spēku iedarbībā periodiski var atdalīties arī proglotīdi.
Attīstības cikls Platā lenteņa attīstības cikls notiek ar saimnieka maiņu. Definitīvais saimnieks – cilvēks un visi zivjēdāji dzīvnieki. Pirmais starpsaimnieks- zemākie saldūdens vēži-ciklopi un diaptomi. Otrie starpsaimnieki – plēsīgās zivis. Līdakas, norijot zivis ar tajās esošiem plerocerkoīdiem, tādējādi var uzkrāt daudz plerocerkoīdu, tāpēc līdakas var būt arī kā rezervuārais saimnieks.
Definitīvais saimnieks olas ārējā vidē izdala ar fēcēm. Ūdenī no olas attīstās kāpurs-koracīdijs. Ja koracīdijunorij ciklops vai diaptoms, tad zarnu kanālā koracīdijs nomet skropstiņas un izkļūst ķermeņa dobumā, attīstās kāpura nākamā stadija-procerkoīds.
Plēsīgās zivis, norijot zemākos saldūdens vēžus ar procerkoīdiem, kļūst par otro starpsaimnieku. Tālāk procerkoīdi nonāk zivs muskulatūrā un ikros, kur tie attīstās par nākamo stadiju-plerocerkoīdiem.
Definitīvais saimnieks invadējas, apēdot zivis ar plerocerkoīdiem. Cilvēks invadējas, apēdot invadētu zivs gaļu vai ikrus. Cilvēku zarnu traktā plerocerkoīdi piestiprinās tievo zarnu gļotādai un attīstās par pieaugušiem tārpiem.
Patoģenēze Platā lenteņa patogēnā iedarbība ir daudzveidīga. Parazīts izraisa tievo zarnu mehāniskās funkcijas traucējumus. Piestiprinoties tievo zrnu gļotādai, rodas lokālas čūlas zarnu sieniņā, nekroze un atrofija. Masīvas invāzijas gadījumā var rasties zarnu nosprostojums ar parazītiem. Parazīta vielmaiņas produkti ir toksiski. Parazīts absorbē B vitamīnu, tādējādi attīstās avitaminoze. Lenteņa izdalītas patogēnās vielas izraisa organisma sensibilizāciju un alerģisko reakciju attīstīšanos. Tā rezultātā cilvēkam attīstās izteikta anēmija.
Klīniskās izpausmes Inkubācijas periods 20-60 dienas. Diflobotriozei raksturīgi gremošanas trakta funkciju traucējumi, samazināts vai palielināts sālsskābes daudzums kuņģī, pacienta ādāa kļūst bāla, rodas tūska, parādās iekaisuma procesi mutes dobumā. Pacienti var sūdzēties par sāpēm vēderā, meteorismu, pastiprinātu siekalošanos, vemšanu. Var būt palielinātas aknas un liesa. Sakarā ar intoksikāciju pacientam ir vājums, slikta dūša, miegainība, galvassāpes. Neārstējot difilobotriozi, iznākums var būt letāls.
Diagnostika Slimnieka fekālijās konstatē ovālas trematožu tipa olas, viena puše-vāciņs, otrā-izcilnītis. Olas ir pelēkas vai pelēkbrūnas, ar divkontūru apvalku, izmēri 60-76+41-56 mkm.
Ārējā vidē izdalās vēl nenobriedušas olas. Fekālijās makroskopiski meklē lenteņa fragmentus.
Terapija Izvēles preparāti ir: niklozamīds vai prazikvantels. Pacientiem ar anēmiju nozīmē B vitamīnu. Terapijas efektivitātes kontrole pēc 3 mēnešiem.
Profilakse Individuālā: termiski apstrādāt zivis un ikrus pirms to lietošanas uzturā; plerocerkoīdi iet bojā ja: 1)ja zivis vāra 20 minūtes, 2) tur tās stiprā sālījumā 0,5-6 stundas, 3) sasaldē -6 C, un plerocerkoīdi iet bojā 7 dienu laikā. Vispārējā: zivju parazitoloģiskā izmeklēšana pirms realizācijas tirdziecībā; ūdens un augsnes aizsardzība no piesārņošanas ar cilvēku fekālijām; difilobotriozes slimnieku ārstēšana; slimu cilvēku un dzīvnieku dehelmintizācija; iedzīvotāju izglītošana par sanitārajām un higiēnas normām un standartiem.
…
