Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:605260
 
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    3
  Abstract    4
  Ievads    5
1.  Parastā jeb Eiropas egle – dominējošā egļu suga Latvijā    6
2.  Egļu meža – vēra raksturojums    8
2.1.  Sausie egļu meži    8
2.2.  Pārmitrie egļu meži    9
3.  Egļu bruņuts – posmkāju tipa pārstāvis    10
3.1.  Posmkāju tipa raksturojums    10
3.2.  Egļu bruņuts attīstības cikls    13
3.3.  Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu saistībā ar egļu masveida bojājumiem    14
3.4.  Bruņutu apkarošana    15
4.  Pētījuma rezultātu analīze    16
4.1.  Parauglaukuma raksturojums    16
4.2.  Egļu bruņutu uzskaite    16
4.3.  Datu apstrāde un analīze    17
  Secinājumi    19
  Izmantotie informācijas avoti    20
  Pielikumi    21
Darba fragmentsAizvērt

Lai noskaidrotu, vai pastāv sakarība starp bruņutu daudzumu un koku bojājumu, tika veikta regresijas analīze. Regresijas analīze ir viena no vienkāršākajām matemātiskās analīzes metodēm, kas skaidro cēloņsakarības divu (vai vairāku multiregresijas gadījumā) mainīgo lielumu salīdzināšanā. Arī šī analīze ir iekļauta MS Excel matemātiskās analīzes papildinājuma pakā. Šajā analīzē bruņutu daudzums izmantots kā neatkarīgais mainīgais, bet bojājuma klase – atkarīgais mainīgais. Bruņuts vidējais skaits/koka bojājuma klase.
Regresijas analīze bija būtiska, gan salīdzinot bruņutu skaita bojājuma sakarību vainaga apakšējā daļā, gan arī vainaga vidusdaļā. Tas nozīmē, ka koku bojājumi ir tieši proporcionāli bruņutu skaita daudzumam. Pieaugot bruņutu skaitam vainaga vidējā daļā, būtiski pieaug bojājuma klase (regresijas analīze (P=0,004, R^2=0,26, n=30). Tieši tādu pašu secinājumu var izdarīt par vainaga apakšējo daļu, bet vienīgā atšķirība ir tā, ka bojājumu klase ne tik ļoti būtiski pieaug. Tika izveidots arī grafiks (skatīt 9. pielikumu). Tas gan vēl nenozīmē, ka bruņutis noteikti izraisa koku defoliāciju. Pastāv iespēja, ka koki ir novājināti citu iemeslu dēļ, bet bruņutis strauji vairojas uz novājinātajiem kokiem, kuru rezistence ir pazemināta. Citus gadus, piemēram, kā 2006. gadā Rīgas apkārtnē bija novērota egļu audžu defoliācija, bet egļu bruņutis netika atrastas šajās audzēs. Pastāv vairākas hipotēzes, kas varētu izraisīt egļu veselības pasliktināšanos. Kā vienu no piemēriem var minēt mitruma režīma izraisītu ķīmisko elementu izmaiņas augsnē (personīga komunikācija ar A.Šmitu).

Secinājumi
1. Parastā egle ir izplatīta gan skujkoku mežos, gan jaukto koku mežos.
2. Egļu bruņuts ir posmkāju tipa pārstāvis, kurš savā attīstības ciklā iziet vairākas attīstības stadijas (ola, kāpurs, pieaudzis kukainis).
3. Egļu audzēs, kurās savairojušās egļu bruņutis, paaugstinās bruņutu dabisko ienaidnieku aktivitāte.
4. Uz eglēm, kurām ir augstāka bojājuma pakāpe, ir vairāk bruņutis. Jo vairāk bojāta egle, jo vairāk egļu bruņutu ir vainaga vidusdaļā.
5. Pēc veiktā pētījuma, balstoties uz iegūtajiem datiem, tikai daļēji ir iespējams apstiprināt darbā izvirzīto hipotēzi.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1249330
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties