18. gs. dēvē par apgaismības laikmetu, kad visās jomās dominē apgaismības idejas.
Filozofija, zinātne, literatūra, māksla, mūzika un teātris attīstījās apgaismības ideju ietekmē. Apgais-mības laikmetā zinātne un filozofija bija atbrīvota no baznīcas aizgādības.
Zinātnes sasniegumi 18. gs.
Zinātnes sasniegumi 18. gs. aptvēra jaunas sfēras.To neierobežoja ne baznīca, ne citi šķēršļi .Zinātnes attīstībā turpinājās 17. gs sāktā virzība. Pilnveidojās dabaszinātnes, mērķtiecīgākas kļuva zinātniskās ekspedīcijas. 18. gs pilnībā atteicās no iesīkstējušā uzskata par Visuma rašanos ,izstrādājot teorijas par Zemes un Visuma veidošanos.
Radās atklājumi konkrētās dabaszinātnēs, tika atklāts skābeklis un citas gāzes, kas noskaidroja degšanas procesa būtību.
A. L. Lavuazjē (1743-1794) –franču ķīmiķis un fiziķis lika pamatus zinātniskajai ķīmijai un, balstoties uz masas nezūdamības likumu noskaidroja, ka gaisam ir salikts ķīmiskais sastāvs , ka vielu degšana ir to savienošanās ar skābekli. Lavuazjē definēja arī ķīmiju un ķīmiskos elementus, kā arī pierādīja, ka elpojot tiek uzņemts skābeklis un izdalīta ogļskābā gāze. Lavuazjē kopā ar citu franču fiziķi, matemātiķi un astronomu P. S. Laplasu (1749-1727) izstrādāja termoķīmijas pamatus.
Ž. Bifons (1707-1788) Parīzes botāniskā dārza direktors , kopā ar citiem autoriem sastādīja „Dabas vēstures” 36 sējumus, apkopojot ziņas par dzīvnieku bioloģiju un ekoloģiju. Viņš uzskatīja, ka dzīvnieku un augu valsts ir vienota, ka sugas mainās. Bifons pētīja arī minerālus, izvirzot hipotēzi par zemes vēsturiskajiem periodiem un iežu veidošanos.
K. Linnejs (1707-1778) –zviedru dabaszinētnieks un pētnieks izstrādāja augu un dzīvnieku sistemātikas pamatus. Savā darbā „Dabas sistēma” viņš apkopoja 18. gs pirmās puses botāniķu un zoologu pētījumus, liekot pamatus augu un dzīvnieku sugu apzīmēšanai, un šāds apzīmēšanas veids saglabājies vēl tagad.
M. Lomonosovs (1711-1765) -krievu ķīmiķis, dzejnieks un vēsturnieks. Viens no Maskavas universitātes dibinātājiem. Savos pētījumos ķīmijā un fizikā attīstījis atomu un molekulu teorijas priekšstatus par vielas uzbūvi. Lomonosovs izdarīja plašus pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs. Viņš uzbūvēja vairākus lieliskus optiskus mēraparātus, atklāja atmosfēru uz Venēras. Lomonosovs radīja krievu zinātniskās valodas pamatus; viņam izdevās ārkārtīgi veiksmīgi no latīņu valodas pārtulkot galvenos fizikas un ķīmijas terminus. 1748. gadā formulējis matērijas un kustības nezūdamības vispārīgo principu.
…
