Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:604167
 
Vērtējums:
Publicēts: 18.04.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, to ierobežojumi.
Aktīvās – vēlētāji. Ierobežojumi – pilngadību sasnieguši LR pilsoņi. Vēlēšanu tiesības nav ricībnespējīgām personām.
Pasīvās – deputāti. Ierobežojumi – parlamenta vēlēšanu dienā vismaz 21 gadu vecs, pašvaldības – 18 gadu vecumā. Nevar kandidēt rīcībnespējīgi. Nevar kandidēt cilvēki, kas sodīti par tīši izdarītu noziegumu līdz brīdim, kamēr sodāmība netiek dzēsta. Nevar kandidēt KGB darbinieki.
2. Dažādās politisko partiju sistēmas, to atšķirības, priekšrocības un trūkumi.
Vienpartijas sistēma (totalitārismā – piem., Ķīnā, Kubā)
Divpartiju sistēma
Daudzpartiju sistēma.
Zinot partiju skaitu kādas valsts partiju sistēmā, var secināt par attiecīgajā zemē valdošo politisko režīmu. Vienpartijas sistēma parasti liecina par nedemokrātisku režīmu (Kuba, Ziemeļkoreja). Ja valstī pastāv vismaz divas spēkos puslīdz samērojamas partijas, tas liecina par sāncensīgu politiku, kas pieļauj dažādu interešu izpausmi un sabiedrisko konfliktu demokrātisku risināšanu. Daudzpartiju sistēma vislabāk atspoguļo sabiedrības daudzveidību.
3. Demokrātijas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem politiskajiem režīmiem.
Demokrātija – politisks režīms, kurā tiek atbalstīta un veicināta sabiedrības piedalīšanās lēmumu pieņemšanas procesā, izmantojot noteiktus mehānismus (brīva prese, līdzdalība vēlēšanās, reāla pārstāvniecības institūciju darbība u.tml.) lai panāktu valsts darbību sabiedrības interesēs.
Demokrātiska valsts sniedz vislielākās cilvēku pašizpausmes un visauglīgākās sabiedrisko konfliktu noregulēšanas iespējas. Autoritārajos režīmos pilsoniskās sabiedrības funkcionēšana ir krietni ierobežota, tomēr ir iespējama dažu režīmam uzticamu partiju darbība, dažu preses izdevumu izplatīšana.
4. Interešu grupu ietekme uz valts politiskajiem procesiem. Lobisma jēdziens.
Ar interešu grupu parasti saprot tādu cilvēku kopumu, kam ir vienotas intereses un kas darbojas, lai pārstāvētu un aizstāvētu relatīvi šauras intereses. Lai sasniegtu savus mērķus, tās izmanto tādus paņēmienus kā sabiedriskās domas ietekmēšana ar informatīvu kampaņu starpniecību, valdības un likumdevēju lobēšana, noteiktu partiju atbalstīšana vēlēšanās. Interešu grupas necīnās par politisko varu un necenšas panākt savu pārstāvju ievēlēšanu parlamentā vai pašvaldībās.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties