SECINĀJUMI
1. Autors uzsver, ka bērniem ir nepieciešams laiks, kurā smadzenēm apstrādāt iegūto informāciju. Tas varētu būt laiks, kas atvēlēts rotaļām, spēlēm, sapņiem un fantāzijām. Autors iesaka izmantot lietas, kas ir ciešā saiknē ar bērnu ikdienas dzīvi, no viņu lietu vides un ir viņam saistošas.
2. Atdarinot bērns gūst priekšstatu par sevi un citiem, vispirms viņš atdarina pats sevi, savas kustības, savas radītās skaņas, bet vēlāk sāk atdarināt arī ap sevi esošos cilvēkus, to kustības, žestus un mīmiku.
3. Viss, ko bērns redz, dzird un sajūt, atstāj uz viņu iespaidu. Jo bagātāka vide, jo sekmīgāk norisinās arī bērna jūtu dzīves veidošanās procesi, bagātinās bērna jūtu pasaule.
4. Pedagoģiskajā mācību procesā saskatu daudz un dažādas nepilnvērtības, kuras ir iespējams mainīt un pilnveidot, lai skolēni attīstītos un justu, ka skolotāji viņus atzīst un, ka nav tik būtiska viņu sekmju kvalitāte, bet gan vēlme iesaistīties, iemācīties un komunicēt.
5. Diagnostisko rotaļu laikā gan zēniem, gan meitenēm vienādā mērā varēja novērot droša patvēruma meklēšanu, dzīves aizrautību un dedzību, pašpārliecinātību un cenšanos pēc pārākuma un parastās, bērnībā sastopamās nepatikšanas un rūpju izpausmes.
6. Šo bērnu interakcijas ar draugiem un rotaļu biedriem raksturoja noteikts emocionāls kustīgums. Pielikumā pievienots visu izmantoto spēļu un rotaļu saraksts ar dalībnieku skaitu tajās pa grupām.
7. Bakalaura darba uzdevumi tika veikti un balsoties uz pētījuma teorētiskajiem un praktiskajiem rezultātiem izdarīti secinājumi.
8. Pētījuma hipotēze – Ja sākumskolas skolotājs ārpusstundu darbā mērķtiecīgi izmanto skolēnu vecumam atbilstošas rotaļas, tas veicina bērna attīstību un labvēlīgi ietekmē sociālās prasmes un iemaņas – apstiprinājās. Jo rotaļu mērķtiecīga izmantošana gan skolā mācību procesā gan audzināšanas darbā labvēlīgi ietekmē bērnu, sevišķi pirmskolas un sākumskolas periodā.
…
