Ievads
Jauniešu dzīve bez mūzikas, šķiet, būtu neiespējama. Tai ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvēs. Mūzika dalās dažādos žanros, no kuriem man vistuvākais ir roks. Šodien arī rokam ir visādi paveidi – poproks, smagais roks, klasiskais roks, dream roks, pankroks u.t.t. Bet vai jaunieši zina kā un no kā, kad tas radies? Kuras ir spilgtākās roka zvaigznes un pateicoties kam tas ir saglabājies vēl šodien? Kā roku uztvēra tikko kad tas parādījās, un kāda nozīme tam bija jauniešu dzīvē pirms 40 gadiem? Manuprāt, tas ir interesanti, uzzināt, kāpēc , piemēram, Bītli ir tādas leģendas, kāpēc Vudstokas festivāls tiek uzskatīts par vienu no grandiozākajiem un kā no blūza esam tikuši līdz smagajam metālam. Šī pagājušā pusgadsimta laikā cilvēku dzīvēs ir bijuši daudz lielu pagriezienu punktu. Ļoti nozīmīgs ir arī 50. gados veiktais mūzikā, kas mainīja daudzu cilvēku uztveri, kultūru un visu turpmāko mūzikas attīstību, kurā roka sākuma sekmīgākie gadi bija 60. un jaunā, pirmā roka paveida parādīšanās septiņdesmitajos. Tākā rokam vienmēr lielāka nozīme ir bijusi tieši jauniešu vidū, mana darba mērķis ir tuvāk iepazīties un iepazīstināt citus ar tā attīstīšanās un uzplaukšanas periodu, tā sociālo nozīmi un leģendām.
„Esmu tiesīgs sacīt: man nav laika, jo dzīvoju četras reizes ātrāk un radu tikpat reižu vairāk. Es dievinu rokmūziku, jo tajā nav ierobežojošu likumu un skolu. Uz skatuves uzvedību diktē katra individuālais intelekts un spēja atbrīvoties no visa liekā. Skatuve ir pjedestāls un šķirtne māksliniekam no „mākslinieka”. Galvenais, kas jāielāgo rokmūziķim, - ir jāspēlē, nevis jātaisa mūzika. Tās ir radikāli pretējas izpausmes. Man roks nav tikai mūzika, tas ir dzīves stils. …” (Deivids Lī Rots, „Van Halen” solists)
…
