Komunikācijas teorijas

Mūsdienu pasaule strauji mainās. Industriālā sabiedrība pārveidojas par informācijas sabiedrību un patstāvīgas izmaiņas, kas notiek sabiedrībā ( informācijas tehnoloģiju attīstība, masu informācijas līdzekļu attīstība, attīstība ekonomikā, politikā, izglītībā un mākslā utml.) raksturo patreizējo periodu, bet faktoru, resursu un procesu raksturojumos atrodamas līdzības un pat vienādības dažādos laika periodos un tehnoloģiju attīstības līmeņos. Informācijas pozicionējums kļūst līdzīgs dzīves formai, un informācija pati par sevi sāk veidot pasauli un vairs nav tikai tās atspoguļojums.1 Interese par informāciju ir saistīta ar tiekšanos pēc kaut kā negaidīta. Informācija nodala to, kas varētu notikt no tā, kas ir jau noticis un par ko tiek patreiz ziņots. Šo pasaules izmaiņu raksturs un apjoms lavīnveidīgi iespaido visu notiekošo, ietekmējot ne tikai lokāli, bet atstājot ietekmi uz visu sabiedrību, tāpēc informācijas vide mūsdienu sabiedrības un indivīda dzīvē kļūst par jaunu un nozīmīgu fenomenu, līdz ar ko strauji tiek pievērsta uzmanība tādam sarežģītam, kompleksam sociālam fenomenam kā komunikācija. Komunikācija ir kļuvusi par izpētes objektu dažādos līmeņos un konceptos: socioloģiskā, kibernētiskā, politoloģiskā, sociobioloģiskā, filosofiskā, psiholoģiskā, lingvistiskā, kulturoloģiskā utml. Dzīvā pasaule ir tikai komunikācijas faktors, jo informācijas procesi noved pie sociālās sistēmas izmaiņām. …