Visām precēm jābūt uzglabātām speciālā vietā un šo vietu sauc par noliktavu. Jau senos laikos tika veidotas vietas glabāšanai. Piemēram, vienkāršs jumts, kas pasargāja produkciju no lietus un tiešiem saules stariem, tādejādi viss saglabājās ilgāk. Bet dabas apstākļi ir mainīgi un neprognozējami, gluži tāpat, kā cilvēku uzvedība. Noliktavas, kas pasargāja no lietus, saules un vēja ātri sabruka un cilvēki sāka apzagt vienkāršās glabātuves, tāpēc sāka nopietni domāt par glabātuves būvi. Tika celtas izturīgākas, augstākas un lielākas glabātuves, kuras tika apsargātas. Protams, viss bija atkarīgs no tā, ko glabāja.
Noliktavas – tās ir ēkas, būves un dažādas ierīces, kuras ir paredzētas preču pieņemšanai, izvietošanai un glabāšanai, kā arī to sagatavošanai patēriņam un nodošanai patērētājam.