Mirstības tabulās rādītāji ir sakārtoti pēc vecumiem ar viena gada intervālu, saīsinātajās tabulās – ar piecu vai desmit gadu intervālu. Mirstības tabulas var sākties no nulles vecuma (dzimšanas brīža) vai arī no kāda konkrēta vecuma. Tabulās, kuras pamatojas uz speciālu statistisko uzskaiti, piemēram, apdrošināšanas kompānijās, pensiju fondos, var būt arī citas sākuma vecuma vērtības.
Parasti kā pirmais tabulā tiek norādīts cilvēku skaits, kuri ir nodzīvojuši līdz vecumam x, ko apzīmē ar lx.
Fiksētu jaundzimušo skaitu apzīmē ar l0 un sauc par mirstības tabulas sakni. Parasti l0 vērtības ir 1 miljons, 10 vai 100 tūkstoši, bet tas var būt arī cits brīvi izvēlēts skaitlis. Tādējādi, ja l0= 100 000 ir jaundzimušo skaits, tad l1 norāda, ka tikai 98729 no tiem ir nodzīvojuši līdz viņu pirmajai dzimšanas dienai, bet skaitlis l2 parāda, ka tikai 98645 nodzīvojuši līdz savai otrajai dzimšanas dienai un tā tālāk.
Mirstības tabulas beidzas ar vecuma robežai atbilstošu rindu. Vecuma robeža demogrāfiskajā statistikā tiek apzīmēta ar simbolu ω. Dažādās tabulās šis vecums var būt dažāds. Tipiskas ω vērtības ir 90, 100, 110 gadi.
Vidējā dzīves ilguma būtiskās atšķirības dēļ, sievietēm un vīriešiem atbilstošie rādītāji tabulās tiek doti atsevišķi. Piemēram, 2007.gadā dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamā mūža ilgums ir 71,2 gadi, tai skaitā vīriešiem – 65,8 gadi, sievietēm - 76,5 gadi, kas salīdzinot ar 2006.gadu, samazinājies par 0,1 gadu vīriešiem un 0,3 gadiem sievietēm.…
