Mana izglītības filosofija

Patiesībā visa mana izglītības filozofija balstās uz to, ka droši mēs varam runāt tikai par to, ko paši esam piedzīvojuši, kas paši esam.
Izglītība, manuprāt, ir tās pašas zināšanas, tikai nosauktas citā vārdā. Kādas tad tās var būt un kā cilvēkam pie tām tikt? Pirmkārt, jau zināšanas es varētu iedalīt mākslinieciskās un zinātniskās. Tas, kā cilvēks uztver apkārtējo pasauli, kādi ir viņa personīgie pārdzīvojumi, varētu veidot mākslinieciskās zināšanas, un tas, kā cilvēks izprot pasauli un viņa piedzīvojumi varētu veidot zinātnisko saturu viņa zināšanām.
Mūsdienās ļoti liela nozīme ir tam, kā tad cilvēks tiek izglītots. Viņu audzina ģimenē, skolā, pēcāk universitātē vai vēl kur citur. Ik uz soļa kāds pamāca, ko un kā labāk darīt. Bet vai tas ir tas pareizākais? Nedomāju vis! Protams, ka ir nepieciešama ievirze, lai neizaugtu mežonis, ļaundaris, zaglis vai krāpnieks un protams, ka to vislabāk varētu sniegt vecāki, taču ne mazāk svarīgs ir tas, ko tad cilvēkam izdodas piedzīvot pašam. Manuprāt, patiesās un noturīgās zināšanas ir tās, ko cilvēks ieguvis caur personīgiem pārdzīvojumiem.
…