Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
6,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:582824
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Attīstītās romiešu tiesībās sakarā ar ekonomiskās apgrozības un naudas saimniecības attīstību mainījās parādnieka atbildības veids. Kreditori sāka piedziņu vērst pret parādnieka mantu, pārdodot izsole it visu, kas viņam piederēja, kā arī to, ko viņš nākotnē iegūs. Parādniekam tika gan atstāts iztikas minimums, bet pēc saviem apmēriem tas bija nožēlojami niecīgs. Parādnieka vajāšana varēja turpināties visu viņa mūžu, ja neizdevās piedzīt parāda summu.
Parādnieka atbildība par saistības neizpildīšanu vai nekārtīgu izpildīšanu ir atkarīga no viņa vainas pakāpes. Romiešu tiesībās izstrādāta vesela civiltiesiskās vainas pakāpju sistēma.
Vissmagākā vainas pakāpe bija tīšs kaitējums(dolus), kas nodarīts ar ļaunu nolūku. Vieglāka vainas pakāpe bija rupja neuzmanība(culpa lata), kad parādnieks darbojās augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi. Nākamā vainas pakāpe bija viegla neuzmanība(culpa levis), kas savukārt izpaudās divos veidos: a)abstraktā, kad parādnieks nebija ievērojies tādu rūpību, kādu parasti ievēro ikkatrs rūpīgs romiešu mājastēvs; b) konkrētā – ja parādnieks mazāk rūpējies par viņam uzticētām svešām lietām nekā savām. Romiešu tiesības pazīst vēl vismazāko vainas jēdzienu, kas būtībā ir tikai prezumējama vaina (ar pretpierādījumiem apstrīdama).
Gadījums ,kur vairs nav nekādas vainas – lieta gājusi bojā vai pasliktinājusies nejauša gadījuma apstākļos un atbildīgā persona nav vainojama. Pēc vispārīgā principa par nejaušu gadījumu jeb kāzusu neviens neatbild, izņemot trīs paaugstinātas atbildības gadījumus – viesnīcniekiem, kuģu saimniekiem un iebraucamo vietu turētājiem – viņiem jāatbild arī par viesu, pasažieru un iebraucēju mantām, kas nodotas viņu glabāšanā, ja tās nozūd vai bojājas nejauša gadījuma apstākļos. Tomēr atbildība atkrīt, ja lieta pazūd vai bojājas nepārvaramas varas apstākļos (zemestrīce, ugunsgrēks, bandītu uzbrukums).
Atbildība par nokavējumu. Nokavējums ir saistības izpildīšanas vai pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums no parādnieka vai kreditora puses.
Parādnieks nonāk nokavējumā, ja viņš laikā neizpilda saistību atbilstoši līgumā paredzētajām prasībām bez dibināta iemesla. Romiešu tiesībās parādnieka nokavējums iestājās tikai pēc kreditora atgādinājuma, ar termiņā paredzētā laika momenta iestāšanos vien vēl nepietika.Parādniekam nācās ne vien atdot pamatsummu, bet gan arī procentus, nācās atbildēt pat visām vainas pakāpēm un saistības priekšmeta nejaušu bojā eju gadījuma apstākļos.
Kreditors nonāk nokavējumā, ja viņš bez pamatotiem iemesliem nepieņem saistības izpildījumu, ko parādnieks piedāvā viņam līgumā paredzētā kārtā, īstā laikā un vietā. Kreditora nokavējuma gadījumā parādnieks vairs neatbild par lietas nejaušu bojāeju un kreditoram ir jāatlīdzina parādniekam visi ar nokavējumu nodarītie zaudējumi un jāizcieš visi no tā cēlušies ļaunumi.
Saistību izpildīšana.
Izpildījums ir saistības izbeigšanās veids. Izpildīt nozīmē parādniekam izdarīt tādu darbību, kas paredzēta par labu kreditoram. Saistību izpildīšanā jāizšķir divi momenti : a) faktiskais mantiska rakstura izpildījums (parāda summas samaksa); b) parādnieka personas atbrīvojums no saistības ar juridiski formālu pretaktu atbilstoši līguma nolīgšanas veidam (parāda dokumentācijas formāla izbeigšana).
Senākās romiešu tiesībās varēja saistību izpildīt tikai paši kontrahenti.Vēlākajos vēstures posmos, mazinoties formālismam saistību izpildīšanā, parādu varēja saņemt gan kreditors pats, gan viņa likumīgais pārstāvis.Arī tādos gadījumos, kad saistību izpildīja nepilnvarota persona (pat debitoram nezinot), bet izpildījums nonāk kreditora rokās un ieplūst viņa mantībā, saistību uzskata par izpildītu.
Saistības vajadzēja izpildīt noteiktajā termiņā, kreditors nedrīkstēja par to agrāk pieprasīt naudu, parādniekam nebija pienākums ātrāk maksāt. Taču, ja saistību izpildīšanai nebija noteikts termiņš, kreditors drīkstēja pieprasīt naudu jebkurā brīdī (arī uzreiz pēc līguma noslēgšanas). Izpildījuma vieta var būt noteikta līgumā ar sevišķu norunu vai pēc saistības priekšmeta īpašībām. Ja kreditors prasīja izpildījumu citā vietā, debitoram bija tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −9,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1327366
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties