Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:582490
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.05.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Funkcionālisms (lat. Functio – izpilde) – modernisma arhitektūras virziens. Radies 20. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropā vēlāk izplatījies arī ASV un Japānā. Funkcionālisti par arhitektūras pamatprincipu atzīst celtnes atbilstību tajā notiekošajiem darba un sadzīves procesiem („formu nosaka funkcija”). Arhitektūrā tiek ņemtas vērā visas galvenās dzīves funkcijas – dzīvot strādāt, atpūsties, pārvietoties.
Izmantojot celtniecības tehnikas sasniegumus, tas deva jaunus dzīvojamo kompleksu plānošanas paņēmienus (standartizētas dzīvojamās mājas sekcijas un dzīvokļi, ēku izvietojums rindās ar galiem pret ielu). Praksē bieži radīja arhitektonisko formu askētismu un shematismu. Tā veidošanos sekmēja 19. gs. arhitektu O. Perē (Francija), V. Morisa (Anglija), L.H. Salivana (ASV) ,Frenka Loida Wraita (ASV) teorētiskās un praktiskās darbība. Ievērojamākie centri Vācijā („Bauhaus”), Nīderlandē („De Stilj”).

20. gadsimta sākumā notika visaptveroša estētiskā revolūcija, kuras pamatā bija zinātnes un tehnoloģiju straujā attīstība. Iepriekšējiem gadsimtiem raksturīgā izdaiļošanas un rotāšanas tieksme bija pretrunā ar moderno lielražošanu. Princips „forma seko funkcijai” kļuva par visa 20.gadsimta materiālās kultūras pamatu. Ģeometrisko formu dizains bija populārs Vācijā un Austrijā. Arhitekts Otto Vāgners jau 1900. Gadā Vīnē projektēja ēkas un veidoja mēbeļu dizainu metālā un stiklā. Pārmaiņas bija vērojamas arī glezniecībā – Pikaso un Sezanns attīstīja jaunu ģeometrisku stilu – kubismu. Grupa mākslinieku, arhitektu un dizaineru Holandē, kurus aizrāva jaunās idejas, nodibināja de Stijl grupu, kuras ievērojamākie pārstāvji ir Pits Mondrians, Gerrits Rītvelts un Teo van Doesburgs. 1919. Gadā Valters Gropiuss nodibināja Bauhaus skolu Veimārā, kuras mērķis bija radīt jaunu, eksperimentālu dizainu, kas apvienotu mākslu ar amatniecību. Tobrīd pasaule cīnījās ar kara un bezdarba radītajām sociālajām sekām. Eiropā un Amerikā rūpniecība bija gatava risināt problēmas, kas saistītas ar cilvēku zemo pirktspēju, ražojot funkcionālas mēbeles un sadzīves priekšmetus par zemu cenu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties