Ūdens piesārņojums Latvijā, Eiropā un pasaulē

Ūdeņu aizsardība
Ūdeņu aizsardzība, kura ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas vides aizsardzības politikā, sasniegti labi rezultāti. Sekmīgi darbojas investīciju shēmas, ievērojami uzlabots stāvoklis notekūdeņu attīrīšanā. Labākas uzskaites un ūdens taupīšanas rezultātā kopējais notekūdeņu daudzums valstī samazinājies divkārt, neattīrīto notekūdeņu īpatsvars samazinājies līdz 5% no kopapjoma, bet komunālo notekūdeņu radītais piesārņojums ir samazinājies vairāk nekā 2 reizes. Pabeigtas notekūdeņu attīrīšanas būves Liepājā, Cēsīs, Strenčos un Līgatnē, bet celtniecības darbi vēl notiek vairākos desmitos objektu.
Ūdens aizsardzībā visciešākā sadarbība notiek ar Labklājības un Zemkopības ministrijām. Ūdens kvalitāte un resursu taupīšana ir visu kopēja rūpe, bet integrācija ES veicina vienotas juridiskās bāzes, monitoringa, uzskaites un atskaišu sistēmas veidošanu.

Latvijai cauri tek trīs ANO Eiropas galveno robežšķērsojošo upju sarakstā ietvertas upes: Daugava, Lielupe un Venta. Šo upju kvalitātes problēmas var atrisināt tikai ar starptautisku līgumu palīdzību, atbilstoši 1992. gada Helsinku konvencijā ‘’Par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru izmantošanu un aizsardzību’’ noteiktajiem mehānismiem. Latvija konvenciju ir ratificējusi 1996. gadā.

Ūdeņu aizsardzībā Latvijai izveidojusies laba sadarbība ar Dāniju, Zviedriju, Somiju un ASV. Pazemes ūdeņu aizsardzībā palīdzību sniegušas ASV un Vācija…