Pieaugušajiem dzīvniekiem astes nav. Pakaļkājas daudz garākas par priekškājām. Ribu nav, taču pirmo reizi evolūcijas gaitā parādās atslēgas kauls. Ļoti labi attīstīts dzirdes aparāts; parādās īsta bungādiņa. Labi attīstīta mēle, ko izmanto barības noķeršanai.
Individuālajai attīstībai raksturīgas vairākas stadijas: no olas izšķiļas kāpurs – kurkulis, kas elpo ar žaunām, pēc noteikta laika tas iziet metamorfozi, kurā žaunas un aste izzūd, parādās ekstremitātes un plaušas. Apaugļošanās un kāpura attīstība notiek ūdenī.
Dzīvniekiem ir divi asinsrites loki un trīskameru sirds, arteriālās un venozās asinis kambarī sajaucas. Ķermeņa nepastāvīgā temperatūra atkarīga no vides temperatūras, tādēļ aktivitāte vērojama tikai siltākajos gadalaikos.
Pieaugušie dzīvnieki elpo ar plaušām, ādu un mutes dobuma gļotādu. Sakarā ar lielo lomu elpošanas procesā, āda ir kaila, bez zvīņām vai cita seguma, labi apasiņota.
Ķermeņa garums 6-9 cm. Āda gluda. Mugura brūngana, pelēka, vai krēmkrāsā ar tumšiem plankumiem vai punktiņiem. Raksturīgs tumšs V veida plankums muguras augšdaļā, arī acs aizmugurē tumšs plankums. Vēderpuse balta vai iedzeltena, plankumaina. …
