Linards Tauns

Linards Tauns dzimis rakstveža ģimenē Ragaciemā 1922.gada 13.oktobrī. Bērnību pavadījis Rīgas nomalē, Pārdaugavā, Anniņmuižā , un piestrādājis dažādos gadījuma darbos.
1944.gadā emigrējis uz Vāciju un dzīvojis Memmingenes bēgļu nometnē.1950.gadā pārceļoties uz Ņujorku sācis aizrauties ar dzeju. Tur dzejnieks strādājis par burtlici ,kā arī žurnāla „Latviešu žurnāls” redakcijā. Viņa pirmais dzejolis „Ganu meitene” izdots 1946. gadā un Linards Tauns bijis tikai pseidonīms. Īstajā vārdā dzejnieks bijis Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš.
50. gadu vidū ,kad ASV sāka ieceļot daudz latviešu, Linardam Taunam radusies ideja par kopīgu biedrību, un viņš izveidoja latviešu dzejnieku un mākslinieku neformālo grupu „Elles ķēķis”, pats kļūstot par tās iniciatoru un garīgo vadītāju.
Pirmais L. Tauna dzejoļu krājums „Mūžīgais mākonis” iznācis 1958. gadā. Ietekmējoties no tādiem rakstniekiem kā A.Čaks , franču simbolistiem un sirreālistiem , angļu dzejnieka F.Garsijas Lorkas, kā arī no Senās Ēģiptes un Grieķijas , L.Tauns kļuva par vienu no spilgtākajiem trimdas un pēckara paaudzes dzejniekiem.
Dzejnieks miris salīdzinoši jauns,40 gadu vecumā ( 1963.g.) Ņujorkā, un apbedīts Ketskilas latviešu Brāļu kapos. …