Tēzes
1. Latviešu ģimenē ir trīs galvenie mūža godi – krustabas, vedības un bedības. Laika gaidā godu rituālos daudz tiek pārņemts no citām tautām un viņu kultūras, kā arī pārveidojies to nozīmes galvenais tulkojums.
2. Krustabas ir pirmais mūža gods, kad jaunpiedzimušajam tiek dots vārds un līdz ar to viņš kļūst pilntiesīgs dzimtas loceklis. Vedības ir otrais mūža gods, kur tiek noslēgtas derības ar izvēlēto mūža draugu. Un kā pēdējais gods ir bedības, kad cilvēks izbeidzis šīs zemes gaitas, lai godam aizietu veļu valstī.
3. Mūsu senči mūža godus bija izveidojuši krāšņus un bagātus, parasti tie aizņēma vairākas dienas. Laika gaitā cilvēka dzīve ir kļuvusi sasteigta, līdz ar to arvien mazāk laika cilvēks atlicina šiem mūža godiem.
4. Krustabas sastāvēja no šādiem posmiem – radības, raudzības, pirtīžas, kūmu aicināšana, ātrais mielasts, braukšana Māras baznīcā, dzimtas apspriede, pādes krustīšana, pādes dīdīšana, krustabu mielasts, šūpuļa darināšana, kāršana, pādes veltīšana, krustabu noslēgums.
5. Vedību norises galvenie posmi – līgavas zagšana, līgavas pirkšana, līgavas līgšana un saderēšana, precības un derības.
6. Notikumu secība bedībās – gatavošanās bedībām, vāķēšana, izvadīšana, bedīšana smilšu kalnā, bērinieku atgriešanās sētā, bēru mielasts, mantas dalīšana.
7. Ğimenes godi, sākot ar krustabām un beidzot ar izvadīšanu kapu kalnā, sprauž nozīmīgus posmus cilvēku dzīves ceļā. To atzīmēšanai ğimenes un radu saime rīko svinības, turpinot laika gaitā izveidojušās paražas. Dažādu apstākļu ietekmē senās paražas var mainīties, bet galvenās norišu vadlīnijas ir saglabājušas notikumu svinīgo raksturu.
8. Ģimenes godi tiek plaši apdziedāti tautu dainās. Latviešu tautasdziesmas ir galvenais avots, no kura mēs varam izzināt galvenās seno latviešu svētku un godu tradīcijas.
…
