Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:572745
 
Vērtējums:
Publicēts: 26.04.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Naudas aprites aizsākumi Latvijas teritorijā    3
1.1.  Romiešu monētas    3
1.2.  Bezmonētu periods    4
1.3.  Dirhēmi    4
1.4.  Denāri    4
1.5.  Sudraba stienīši    5
1.6.  Denāru vietējie atdarinājumi    6
1.7.  Bizantijas monētas (10.-12.gs.)    6
2.  Nauda Latvijas teritorijā Livonijas konfederācijas laikā    7
2.1.  Mārka un lote    7
2.2.  Rīgas bīskapijas monētas    7
2.3.  Gotlandes un Lībekas naudas aprēķina sistēmas    8
2.4.  1422.-1426.gada naudas reforma    8
2.5.  Rīgas arhibīskapijas monētas    9
2.6.  Livonijas ordeņa valsts pirmās monētas    9
2.7.  Nauda un cenas    10
2.8.  Dukāts    10
2.9.  Grasis    11
2.10.  Dālderis    11
3.  Nauda Latvijā poļu un zviedru laikos    12
3.1.  Rīgas brīvpilsētā kaltās monētas    12
3.2.  Nauda Rīgā, Vidzemē un Latgalē poļu varas laikā    12
3.3.  Nauda Rīgā, Vidzemē zviedru laikos    13
4.  Krievijas nauda Latvijā (18.gs.-1918.gads)    14
5.  Okupācijas varu un apstākļu radītā nauda    16
5.1.  Vācu okupācijas iestāžu naudas zīmes (1915-1918)    16
5.2.  Liepājas pilsētas pašvaldības naudas zīmes (1915-1919)    16
5.3.  Jelgavas pilsētas parādzīmes (1915-1919)    17
5.4.  Ventspils pilsētas parādzīmes (1915)    17
5.5.  Rīgas strādnieku deputātu padomes naudas zīmes (1919)    17
5.6.  Rīgas pilsētas naudas zīmes (1919-1920)    17
6.  Pirmās brīvvalsts nauda (1918-1940)    18
6.1.  Nauda valsts tapšanas gados    18
6.2.  Latvijas rublis (1919-1922)    18
6.3.  Zelta franks un zelta lats    19
6.4.  Latvijas Bankas dibināšana    20
6.5.  Lats un santīms (1924-1940)    21
7.  II Pasaules karalaika nauda (1939-1945)    22
8.  Padomju nauda Latvijā (1944-1992)    24
9.  Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana    26
9.1.  Emisijas bankas atjaunošana Latvijā    26
9.2.  Latvijas rublis    26
9.3.  Lats un santīms    27
9.4.  Naudas viltošana    31
  Nobeigums    32
  Izmantotā literatūra    33
Darba fragmentsAizvērt

Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās šeit nonākušas galvenokārt pa dzintara ceļu, kas aizsākās Karnuntas pilsētā pie Donavas (Ungārijā), tad cauri Klodzko ielejai virzījās uz Baltijas jūru, tālāk gar tās krastu līdz senprūšu zemei Sembijai (Kaļingradas apgabals), visbeidzot, šķērsojot Klaipēdas novadu, sasniedza Kurzemes piekrasti. Otrs bija jūras ceļš, kas aizsākās Gallijas provincēs un Reinas novadā, un pāri Baltijas jūrai turpinājās līdz Ordas, Vislas, Nemunas un Daugavas grīvai. Iespējams, daļa romiešu monētu Latvijā nokļuva arī no Romas impērijas austrumu daļas – cauri Melnās jūras piekrastes pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu.
Par romiešu monētām lielākoties maksāts ar dzintaru, bet Latvijas vidus un austrumdaļas iedzīvotāji, kam dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku, medu.
Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas teritorijā kādreiz būtu veikušas naudas funkcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņas līdzeklis tās neapšaubāmi ir lietotas. Par to, ka šīs monētas uzskatītas par vērtīgām un pat viņsaulē noderīgām, liecina tas, ka monētas kā rituālpiedeva dotas mirušajiem līdzi kapā. Domājams, romiešu monētas Latvijā izmantotas arī kā izejviela sīkāku bronzas priekšmetu izgatavošanai.
Sestercijs – kalts Romas impērijā Antonīna Pija (138-161) valdīšanas laikā.
(bronza, svars-24.04 g, diametrs – 32.5 mm)
Denārijs – kalts Romas impērijā 140. – 144. g. Antonīna Pija valdīšanas laikā.
(Ag, 2.90 g, diametrs – 17.0 mm)
Monētu kalšana bija organizēta tā, ka no noteikta metāla daudzuma bija jāizgatavo zināms skaits monētu. Šo attiecību starp metāla svara vienību un monētu summāro nominālvērtību numismātikā sauc par monētpēdu (monētu standartu). Tomēr ne vienmēr šī naudas kalšanas noteikumos paredzētā attiecība, tāpat noteiktā monētu metāla raudze un svars tika ievērots. Bieži vien valsts vara samazināja izlaižamo monētu svaru un dārgmetāla īpatsvaru sakausējumā, tādējādi gūstot ievērojamu peļņu.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties