Savādi, kā vētra (orkāns), kas sestdienas naktī pārbrāzās pāri Latvijai, varētu ietekmēt rakstīto darbu. Tomēr ietekmēja - kārtējo reizi pierādot, ka mūsdienu cilvēks dzīvo informācijas sabiedrībā un ir atkarīgs no komunikāciju tīkliem un aktivitātēm, modernajām tehnoloģijām. Ka vienlaikus nīstais informācijas telpas piesātinājums un informācijas pārbagātība vienā acumirklī var kļūt var vienīgo gaidīto vēsti. Ka katrs ziņās paustais teikums tiek pārrunāts ar kaimiņiem un draugiem. Ka ikdienā līdz apnikumam skanošais mobilais telefons, ir vienīgā saikne ar pārējo pasauli. 21.gadsimtā jēdziens informācijas sabiedrība ir kļuvis gandrīz par modes vārdu, līdzās sabiedriskajām attiecībām, globalizācijai, identitātei, integrētajām mārketinga komunikācijām u.c. vārdiem, kas tiek lietoti vietā un nevietā. Kā jau visiem jēdzieniem, tam ir dažādas interpretācijas un definīcijas. Visbiežāk gan informācijas sabiedrība tiek raksturota, kā sabiedrība, kurā nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un ražošanas aktivitātes risinās informācijas un komunikācijas sektorā, un lielākā daļa strādājošo ir tajā arī nodarbināti. "Daudzi analītiķi uzskata, ka informācijas uzkrāšana, apstrāde, uzglabāšana un pārraide ar jaudīgu telekomunikāciju tīklu starpniecību nodrošinās pamatus, uz kuriem balstīsies informācijas sabiedrības – tehnoloģiski attīstītās valstis sasniegs šo posmu jau XXI gadsimta sākumā. Tas nozīmē, ka šīs sabiedrības būs atkarīgas no komplicētiem elektroniskiem informācijas un komunikāciju tīkliem, un lielākā daļa resursu attiecas uz informācijas un komunikāciju aktivitātēm.…
