Juta Rindina (1953)
Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā, pirms tam pabeigusi Lietišķās mākslas vidusskolu. Ar saviem darbiem ir priecējusi vairākus skatītājus, organizējot personālizstādēs. Tajās skatāmi viņas dzīvīgie darbi (13.attēls), kuri eksistē paši par sevi. Nav vajadzīgi ziedi, lai tie izceltu skaistumu mājās, jo vāzes pašas izstaro skaistumu. Tās ir mūsdienīgas, bet, tajā pat laikā, ap tām virmo pagātnes laiku motīvi- kādas atmiņas no austrumu vai turku kultūras vai senu cilšu iedzīvotājiem (14.attēls). Mākslinieces izvēlēto materiālu klāsts ir daudzpusīgs- tas ir māls ar, kura plastiskumu var izveidot gandrīz jebkādu formu, porcelāns ļauj izveidot ko gaisīgāku un romantiskāku, taču akmens ļauj sajust faktūru, kas daudziem māksliniekiem ir būtiskāks par galveno darba ideju. Jutai patīk veidot arī mazas figūras- sīkplastiku. Tas ir apbrīnojami, cik daudz spēj pateikt arī maza figūra, ja pie tās ir strādājis pieredzējis mākslinieks.
Mūsdienas
Lai arī mūsdienās jauno mākslinieku interese vairāk nosliecas uz tehnoloģisko pusi, tomēr ir cilvēki, kurus joprojām interesē senāka tautas māksla ar, kuru var variēt dažādos veidos- gleznot, pašam veidot formu, zīmēt, izgrebt formas un tā tālāk. Mūsdienās darbojas tādas darbnīcas, kā Andreja Paulāna TLMS, VEF Kultūras pils TLMS „Māra”, Rīgas TLMS „Ceplis”, TLMS „Rēzeknes apriņķa pūdnīki”, Latvijas Kultūras fonda kopa „Pūdnīku skola”. Interesanti ir tas, ka liela daļa šo keramikas darbnīcu bāzējas tieši Latgalē- vietā, kas slavena ar savu keramiku. Tomēr daudzas keramikas darbnīcas tiek slēgtas ciet, neskatoties uz to, ka mākslinieku šajā jomā nav tik daudz, kas nozīmē to, ka mūsdienās ražotā keramika ir krietni vien retāka un tas nav masu produkts.
…
