Tāpat kā cilvēkiem, arī suņiem katram ir citāds raksturs. Ja jums bijuši vairāki suņi, piekritīsiet, ka katram ir bijis savādāks raksturs, katram ir piemitušas kādas sevišķas īpašības. Tieši šī iemesla dēļ, apmācot savu suni, jums jāņem vērā viņa raksturs, rakstura īpašības. Suņa sekmes apmācībā būs atkarīgas no tā, cik jūs precīzi būsiet izvērtējis viņa raksturu. Individualitāti (tipiskās īpašības) katram sunim nosaka trīs komponenti. Iedomājieties to visu it kā uz taisnes.
Taisnes abos galos būtu visekstrēmākās rakstura īpašības jeb individualitātes pazīmes. Pa vidu – dažādu pakāpju šo īpašību atspoguļojums. Pirmais komponents atspoguļo suņa pašapziņu. Šī īpašība var piemist gan ekstravertā (uz sevi vērsts), gan intravertā (uz citiem vērsts) veidā. Ekstraverts suns būs kautrīgs, bailīgs. Šāds suns var sveicināties ar jums, ilgi lēkājot apkārt, pūloties nolaizīt jums seju un uzstājīgi pieprasīt: “Mīli mani! Mīli mani!” Kautrīgs suns, jūs satiekot, tūlīt paslēpsies zem galda. Bailīgs suns var ilgi tur gulēt, bailēs trīcot tā, it kā būtu pienācis pasaules gals. Nereti šī tipa suņi var no bailēm rūkt un riet. Tā, protams, ir galējās pazīmes izpausmes. Visbiežāk nākas sastapt minētās pazīmes dažādas pakāpes un formas. Otra pazīme skar suņa dominescenci rangā. Šīs pazīmes spektrs var būt no paša dominējošākā (līderis) suņa līdz pat pašam padevīgākajam sunim (izstumtais). Varbūt esat ievērojis suņa pozas? Viņi mūs sveicina, stāvot mums pretī, skatoties tieši acīs, saslējušies, turot asti paceltu un saslietām ausīm. Cits suns mūs sveicina, liecoties padevībā. Vai arī tai pat mirklī apveļas uz muguras, rādot vēderu. Tikko minētās ir absolūti pretējas suņu uzvedības pazīmes. Katram sunim piemīt atšķirīgas pakāpes dominēšana vai pakļaušanās. Kā trešā svarīgā suņa īpašība, kas veido katra dzīvnieka individualitāti, jāmin jutība pret sāpēm. Daži suņi sāpes tikpat kā nejūt. Viņi var ilgi peldēt aukstajos Jaunanglijas ūdeņos pat janvārī. Citi suņi ir ļoti jutīgi pret sāpēm un daudz ko ātri apgūs, lai izvairītos no nepatīkamajām sajūtām. Šādi dzīvnieki pat var atteikties no agrām pastaigām, lai nebūtu jāizjūt rīta dzestrums. Tieši tāpat kā citas īpašības, arī sāpju slieksnis var būt atšķirīgs. Pastāv ļoti dažādas aprakstīto īpašību variācijas un kombinācijas. Suņa “izmērs” nav noteicošais tā apmācībā. Ļoti daudz vācu dogi, piemēram, ir kautrīgi, dominējoši un ļoti jutīgi pret sāpēm. Un pretēji- ir sastopami krievu terjeri- tie nejūt sāpes, ir droši un padevīgi. Taču arī šķirne nav noteicošā. Katrā šķirnē sastopami suņi, kuriem novērojamas ļoti atšķirīgas iepriekš aprakstīto īpašību kombinācijas. Acīmredzot tipoloģisko (kas nosaka uzvedības tipu) īpašību kombinācija izveidojas atlases un izlases stratēģijas rezultātā, kuru veic attiecīgajā šķirnē. Novērots, ka zelta retrīveriem piemīt stipri augstāks sāpju slieksnis kā citu šķirņu suņiem, bet greihaundiem sāpju slieksnis ir zems. Salīdzinot, piemēram, haskiju ar retrīveru, var teikt, ka haskijam daudz vairāk piemīt vēlme dominēt kā retrīveram. Kaut arī vairākums no tipiskajām iezīmēm šķiet attiecināmas uz konkrētu šķirni, taču tās šķirnes īpatņu vidū var stipri variēt. Tāpat ir satopami absolūti izņēmumi ir nācies sastapt gan ļoti padevīgus haskijus, gan greihaundus, kuriem sāpju slieksnis ir ļoti augsts.…
