Personības attīstība psiholoģijā

Kas ir personība?

Cilvēks kā personība ir daudzu zinātņu centrā, piemēram, pedagoģijas, filozofijas, antropoloģijas, socioloģijas u.c., un katrā no tām šis jēdziens tiek lietots vairāk vai mazāk atšķirīgā nozīmē. Personība ir jēdziens, ko lieto arī psiholoģijā, lai raksturotu cilvēku uzvedību pret sociālo un fizisko vidi, piemērojoties un mijiedarbojoties ar to. To izmanto indivīdu raksturošanai. Uztverot un interpretējot ārējās pasaules informāciju un pārveidojot to iekšējās un ārējās darbībās, psiholoģiskajai sistēmai ir izšķiroša nozīme individuālās attīstības gaitā. Tas nozīmē, ka izmantojot personības psihiskos procesus, cilvēks izzina pasauli, novērtē un izanalizē to, spēj apzināti vadīt savu darbību, kontrolēt savu rīcību utt.. To nespēj bērni agrīnā vecumā, bet, normāli attīstoties, arī viņi kļūst par personībām.
Jāsaprot, ka personība nenozīmē sevišķas spējas vai augstu intelektu. Arī psihiski slimam cilvēkam līdz saslimšanas brīdim bija sava personība. Personība ir gan cilvēkiem ar visaugstākajiem morālajiem principiem, gan pēdējam nelietim.
Jēdzieni “cilvēks” un “personība” ir identiski pēc apjoma, bet ne pēc satura. Pareizāk būtu teikt, ka personība ir psihisko īpašību kopums, bet cilvēks ir šo īpašību “nesējs”.
…