Pilsētu tiesības viduslaikos

Šo tematu autore izvēlējās tāpēc, ka tas ir pietiekami nepopulārs, tajā pašā laikā savdabīgs – autore vēlējās vairāk uzzināt tieši par pilsētu tiesību sistēmu Viduslaikos, izzināt to veidošanās principus.
Autore, rakstot šo referātu, centās izzināt pilsētu tiesību vispārējo aprakstu, detalizētāk analizējot Francijas, Itālijas un Vācijas pilsētu tiesības Viduslaikos.
Autore sava pētījuma veikšanai izmantoja pieejamo literatūru – Tiesību zinātņu bibliotēkas grāmatas.
Apkopojot savu pētījumu rezultātus, autore centās izteikt secinājums par iegūto informāciju, savstarpēji salīdzinot Francijas, Itālijas un Vācijas pilsētu tiesības. Vispārējs pilsētu tiesību pārskats

Viduslaikos pilsētas veidojās kā saimnieciskās dzīves centri. Pilsētu tiesības pamatā bija pilsētu statūti - tiesību normas, kuras noteica apdzīvotās vietas stāvokli, pārvaldes formu, tiesu iestādes darbību, tirdzniecības normas. Statūtos noteica iedzīvotāju tiesības un pienākumus. Katrai pilsētai bija savas tiesības, kā arī pazīšanās zīmes:
Pilsētas ģerbonis;
Pilsētas karogs;
Pilsētas naudas.
Pilsētas veidojās:
Senās Romas pilsētu vietās;
Pie valdnieku pilīm, klosteru tuvumā;
Pie līčiem ostu vietās;
Pie upju pārceltuvēm un tiltiem;
Tirdzniecības ceļu krustpunktos.…