Budisms ir Indijas garīgās kultūras bagātību krātuves dārgakmens. Tas radās apmēram pirms 2500 gadiem Gangas upes centrālājā līdzenumā, nedaudz uz dienvidiem no Himalajiem, kuru sniegotais krāšņums ir cilvēces garīgo meklējumu simbols. Gadsimtu gaitā budisms ir nonācis daudzās citās zemēs un līdz ar to paņēmis dažādas vietējās tradīcijas, tā attīstība piedzīvojusi daudzus aizraujošus pavērsienus, bet indiskie elementi tajā vienmēr bijuši galvenie un būtiskākie.
Budisms radās no alternatīvas un diezgan atšķirīgas reliģiskās virzības, kuras sākotne meklējama jau pirms āriešu iebrukuma. Tā ir senā jogas tradīcija, kurai sākumā nebija ne priesteru, ne oficiālu pastāvēšanas formu un kura visvairāk uzsver tiešu, individuālu noslēpumu izpratni.
Budisma pamatlicējs ir Šākjamuni jeb Sidhārta Gautama Buda, kas dzīvojis ap 563. – 483. Gadu pirms Kristus Indijas Nepālas pierobežā un darbojies tagadējo utarpadešas un Bihāras štatu apvidū. Ilgu laiku budisms bija Indijas galvenā reliģija, līdz tas pamazām sāka izplatīties ārpus Indijas, un mūsdienās jau vairums budistu mīt citās Azijas zemēs – Indoķīnas valstīs, Japānā, Ķīnā, Šrilankā un citur.…
