Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:549998
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Teorētiskā daļa    4
1.2.  Ķīmisko elementu vispārīgs raksturojums    4
1.3.  Dabiskās un mākslīgās radioaktīvās vielas    4
1.4.  Radioaktīvo vielu novērtēšana    5
1.5.  Starojuma veidi    6
1.6.  Radioaktīvā sabrukšana    8
1.7.  Radiācijas iedarbība    8
1.8.  Radiācijas ietekme uz ķermeni    10
1.9.  Mikroviļņi    13
1.10.  Mobilais telefons    14
2.  Praktiskā daļa    15
2.1.  Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klašu aptaujas dati    15
2.2.  Intervija ar Leonu Dūdiņu    19
  Secinājumi    20
  Literatūras saraksts    21
  Pielikums    22
Darba fragmentsAizvērt

1.8. Radiācijas ietekme
Ietekmē uz šūnu. Brīvo radikāļu un dažādu molekulu mijiedarbības rezultātā rodas peroksīdi, norisinās oksidēšanās reakcijas. Sūnās uzkrājas daudz pārmainītu molekulu, kas pastiprina radiācijas primāro efektu. Novērojamas daudzveidīgas hromosomu transformācijas (pārrāvumi, fragmentācija u.c.). Šie procesi un gēnu mutācijas maina šūnas ģenētisko informāciju, kavē DNS un citu specifisko olbaltumu sintēzi, traucē vielmaiņas procesus. Apstarojums var izraisīt šūnas bojāeju vai arī kavēt tās dalīšanās procesu. Somatiskā šūna ar laiku var transformēties ļaundabīgā audzējā šūnā, bet hromosomu aberācijas var kļūt par cēloni pārmantotām slimībām.
Jonizējošais starojums audos izraisa vielu veidošanos, kuras pastiprina radiācijas postošo efektu – vislielākā aktivitāte ir lipīdu produktiem: peroksīdiem, epoksīdiem , aldehīdiem, ketoniem. Radioterapijā kaitīgo šūnu nonāvēšanai izmantotā doza sasniedz 250 Gy.
Audu jutība pret jonizējošo starojumu ir dažāda. Ja jonizējošā starojuma doza ir liela, šūnas iet bojā, cēloņi: neatgriezeniski hromosomu aparāta bojājumi, metaboliskie traucējumi un apstarojuma rezultātā radusies toksisko vielu darbība.
Ietekme uz organismu. Ir dozu intervāli, kuros bioloģiskais efekts mainās tikai kvantitatīvi. Tādējādi cilvēkiem nozīmīgās apstarojuma dozas var sagrupēt:
• Ļoti lielās apstarojuma dozās,
• lielās apstarojuma dozās,
• vidējās apstarojuma dozās,
• mazās apstarojuma dozās.
Katrā no šīm devu grupām ir tā raksturīgi bioloģisko bojājumi kompleksi un bioloģiskās reakcijās laiks. Ļoti lielas un lielas apstarojuma dozas izraisa noteiktus starojuma sindromus, un organisms iet bojā īsā laikā. Vidēja apstarojuma dozas izraisa akūto vai hronisko staru slimību, bet mazas apstarojuma devas iedarbojas tikai uz jutīgākajām organisma sistēmām un bieži ir organisma vēlīno pārmaiņu cēlonis.
Jonizējošās radiācijas bioloģiskie bojājumi. Apstarotajā organismā notiek dažādas pārmaiņas: rodas fiziski, ķīmiski un bioloģiski bojājumi. To smagumu ietekmē dažādi faktori:
• saņemtās radiācijas daudzums,
• radiācijas intensitāte un veids, kādā tā saņemta,
• radiācijas starojuma tips un enerģija,
• apstarotās vides raksturs.
Dzīva organisma apstarošanas procesā galīgās izmaiņas būs atkarīgas no aizsargmehānismu darbības, savukārt bioloģiskā bojājuma smagums un tā tips ir atkarīgs arī no dzīvā organisma veida, skarto orgānu uzdevuma dzīvības procesos un laika perioda, kurā tie apstaroti nepārtraukti vai ar pārtraukumiem.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties